ABLV Charitable Foundation

Vikipēdijas lapa
ABLV Charitable Foundation
Izveidots 2006. gada 7. novembrī
Tips Labarības fonds
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Elizabetes iela 21A, Rīga, Latvija
Valdes priekšsēdētāja
Zanda Zilgalve
Tīmekļa vietne www.ablv.org

ABLV Charitable Foundation 2006. gadā dibināja mecenāti Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, lai īstenotu dzīvē savas pamatvērtības un sekmētu uzņēmēju atbildību par sabiedrību un vidi.

Fonds darbojas kā galvenais ABLV partneris labdarības jomā, atbalstot radošus cilvēkus un izcilas organizācijas, kas iegulda pūliņus un zināšanas, lai sasniegtu visiem svarīgus mērķus – veidotu saliedētu, pārtikušu un drošu sabiedrību.

Atbalsta jomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš fonda dibināšanas tā uzmanības centrā ir bijusi laikmetīgā māksla, bērni un jaunieši, izglītības un pilsoniskās sabiedrības attīstība. ABLV Charitable Foundation darbojas četrās jomās - “Bērni un ģimene”, “Laikmetīgā māksla”, “Izglītība" un "Pilsētvide".

Laikmetīgā māksla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Laikmetīgās mākslas" ietvaros fonds veicina laikmetīgās mākslas attīstību Latvijā, tādējādi sekmējot sabiedrības informētību, izpratni un pieejamību laikmetīgās mākslas norisēm. Šīs jomas ietvaros tiek administrēta un atbalstīta darbu iegāde topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, atbilstoši 2005. gada līgumam, kuru ABLV Bank (toreiz “Aizkraukles banka”) noslēdza ar LR Kultūras ministriju[1]. Tāpat fonds veicina laikmetīgās mākslas attīstību Latvijā, atbalstot sabiedriski nozīmīgas profesionālās laikmetīgās mākslas izstādes un ar tām saistītos notikumus. ABLV Charitable Foundation atbalstījis arī Latvijas ekspozīciju 56. Venēcijas mākslas biennālē[2].

Bērni un ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Bērni un ģimene" ietvaros fonds uzlabo bērnu un viņu ģimeņu labsajūtu, kā arī veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Par saziedotajiem līdzekļiem fonds dāvina daudzkanālu digitālos dzirdes aparātus bērniem no ģimenēm[3], kuru vecāki paši to nevar atļauties, organizē bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, bērniem ar ilgstošām saslimšanām un sociālā riska ģimenēm izglītojošas un radošas nometnes, kā arī sniedz atbalstu 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē cietušajām ģimenēm, īpaši bērniem.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Izglītība" galvenokārt paredzēta konsultatīva un finansiāla atbalsta sniegšanai izglītības programmām laikmetīgās mākslas izstādēs, notikumos un pētniecībā, veicinot augstas kvalitātes izglītojošu projektu attīstību Latvijā, tādējādi sekmējot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja potenciālās auditorijas izpratni, interesi par laikmetīgo mākslu un dažādiem veidiem, kā to izprast. Fonds atbalsta kvalitatīva satura kultūras žurnālistiku - interviju, rakstu krājumu, publikāciju un sējumu izdošanu.

Laikraksta “Diena” 2014. gada balvas kultūrā apbalvošanas ceremonijā ABLV Charitable Foundation saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un “Dienas” atzinību[4] par būtisku ieguldījumu sabiedrības intereses veicināšanā par laikmetīgās mākslas un kultūras vērtībām, kā arī to attīstības tendencēm gan Latvijā, gan pasaulē.

Pilsētvide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Pilsētvides" jomā fonds sekmē Rīgas pilsētas labiekārtošanu, jaunu, sabiedrībai nozīmīgu būvprojektu attīstību un ap to pieguļošo teritoriju ierīkošanu, veicinot estētiskas kultūrvides radīšanu, dodot sabiedrībai iespēju dzīvot drošā un sakārtotā vidē.

2014. gadā ABLV Charitable Foundation kopā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu nodibināja Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu ar mērķi līdz 2021. gada 18. novembrim par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju īstenot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošināt muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. 2014. gada 30. oktobrī Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes locekļi Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu [5].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]