Pāriet uz saturu

Oļegs Fiļs

Vikipēdijas lapa
Oļegs Fiļs
Oļegs Fiļs
Personīgā informācija
Dzimis 1973. gada 12. decembrī (52 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)[1]
Dzīves vieta Rīga, Nurmuiža
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās uzņēmējs
Dzīvesbiedre Kristīne Jelinska

Jana Frolova
Olga Orlova
Santa Zāmuele (2016-2018)

Oļegs Fiļs (dzimis 1973. gada 12. decembrī) ir Latvijas uzņēmējs, bijušais ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs, Nurmuižas pils īpašnieks un kultūras mecenāts. Viņš ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem ar īpašumu vērtību aptuveni 100-120 miljonu eiro apmērā 2025. gadā.[nepieciešama atsauce]

Fiļš kļuva pazīstams kā viens no diviem galvenajiem ABLV Bank dibinātājiem kopā ar Ernestu Berni. Viņu vadībā ABLV Bank kļuva par otro lielāko banku Latvijā un lielāko privāto banku Baltijā, apkalpojot vairāk nekā 100 000 klientus no 108 valstīm ar aktīviem 3,8 miljardu eiro apmērā. 2018. gadā banka uzsāka pašlikvidāciju pēc FinCEN apsūdzībām naudas atmazgāšanā, lai gan 2024. gadā FinCEN atsauca šo apzīmējumu.

2023. gadā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem bijušajiem ABLV Bank vadītājiem par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu. Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta tiesā. Fiļs noraida visas apsūdzības, apgalvojot, ka tās ir politiski motivētas.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Agrīnie gadi

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1973. gada 12. decembrī Rīgā skaitļošanas speciālistu ģimenē. Bērnībā daudz laika pavadījis Ogrē pie vecvecākiem,[2] nodarbojās ar futbolu, bija vārtsargs Latvijas futbola izlases jauniešu komandās.[3]

Mācījās Rīgas 72. vidusskolā, kuru pabeidza 1990. gadā. Studēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.[3]

Jaunībā Fiļs bija Latvijas nacionālo jauniešu futbola komandu vārtsargs, kā viņš uzskata, šī pozīcija vēlāk ietekmēja viņa biznesa pieeju — aizsargāt aktīvus un pieņemt kritiskus lēmumus spiediena apstākļos.[nepieciešama atsauce] Bērnību viņš pavadīja starp Rīgu un Ogri, kur bieži uzturējās pie vecvecākiem, veidojot agrīnas saites ar Latvijas laukiem, kas vēlāk izpaudās Nurmuižas muižas iegādē.

Banku karjeras sākums

[labot | labot pirmkodu]

Studiju laikā atsaucās uz sava vēlākā biznesa partnera Ernesta Berņa sludinājumu un sāka strādāt bankas «Dālderis» mātesuzņēmumā.[3] Pēc «Dāldera» apvienošanās ar Sakaru banku no 1993. līdz 1995. gadam bija Berņa, kurš tobrīd bija Sakaru bankas dīleru daļas vadītājs, vietnieks,[4] atsevišķās telpās Vecrīgā viņš nodarbojās ar valūtas konvertāciju.[3]

1995. gadā, mēnesi pēc tam, kad Bernis piekrita piedāvājumam izveidot un vadīt Aizkraukles bankas filiāli Rīgā, Fiļs tika atlaists no amata Sakaru bankā sakarā ar «uzticības zaudēšanu». Īsi pēc tam, laikā, kad bankas lielākais akcionārs — Baltijas Vērtspapīru nams — piedzīvoja finansiālas grūtības, Bernis kopā ar Fiļu nopirka lielāko daļu Aizkraukles bankas akciju.[3] Fiļa atlaišana no Sakaru bankas sākotnēji liedza viņam ieņemt amatu Aizkraukles bankas valdē, līdz tiesā tika pierādīts, ka Fiļš no darba aizgājis pēc paša vēlēšanās.[3]

ABLV Bank periods

[labot | labot pirmkodu]

1996. gadā Fiļs kļuva par Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku. 1999. gadā naturalizācijas ceļā kļuva par Latvijas pilsoni.[3] 2011. gadā kļuva par bankas padomes priekšsēdētāju, amatā nomainot mirušo Aleksandru Bergmani.[5][6]

2011. gadā Aizkraukles banka nomainīja nosaukumu uz ABLV Bank.[7]

2018. gada februārī, neilgi pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja ABLV Bank noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu, banka pasludināja, ka uzsāks pašlikvidācijas procesu.[8]

Bagātības virsotne

[labot | labot pirmkodu]

2017. gadā Fiļs kļuva par Latvijas bagātāko cilvēku ar aktīviem €315 miljonu vērtībā, nedaudz apsteidzot savu biznesa partneri Ernestu Berni ar €312 miljoniem.[9] Bankas kontrolpakete vienlīdzīgi piederēja Bernim un Fiļam, katram pa 43% akciju.[10] Vairāk nekā desmit gadus abi partneri dominēja Latvijas miljonāru sarakstos, ko katru gadu sastādīja laikraksts Dienas Bizness. 2017. gada nogalē Fiļa bagātība tika lēsta €315 miljonu apmērā, un viņam piederēja vairāki lepni īpašumi, tostarp arī iespaidīgais Nurmuižas pils komplekss.[11]

Kriminālprocess

[labot | labot pirmkodu]

2023. gada jūnijā Latvijas prokuratūra cēla apsūdzības pret Fiļu un septiņiem citiem, tostarp Ernestu Berni, par iespējamu 2,1 miljardu eiro atmazgāšanu laikā no 2010. gada maija līdz 2018. gada februārim.[12] Lieta 2025. gada oktobrī joprojām tiek izskatīta Latvijas tiesā.

2024. gada 26. septembrī FinCEN oficiāli atsauca ABLV Bank apzīmējumu kā primāras naudas atmazgāšanas bažu finanšu iestādi, atzīstot, ka Latvijas iestāžu veiktie visaptverošie pasākumi efektīvi novērsuši ABLV darbības radītos draudus.[13][14] Ministrija norādīja, ka Latvija veikusi "izšķirošus soļus, lai novērstu turpmāku vai atkārtotu ABLV Bank darbības graujošu ietekmi uz Latvijas valsts reputāciju un finanšu sistēmu."

Nurmuižas pils restaurācija

[labot | labot pirmkodu]

2004. gadā Fiļs iegādājās Nurmuižas pili. Nurmuiža ir viena no vecākajām muižām Latvijā, celta 16. gadsimta otrajā pusē kā Livonijas ordeņa vasaļa pils. No 17. līdz 20. gadsimtam to pārvaldīja fon Firksu (von Fircks) dzimta.[15] Fiļš to uztver kā simbolisku saikni ar vēsturi un liktenīgu sakritību.[1]

Kopš 2004. gada Fiļs Nurmuižas pils restaurācijā ieguldījis aptuveni 30-40 miljonus eiro, pārvēršot to par luksusa viesnīcu un kultūras centru. 2024. gadā Nurmuiža saņēma Europa Nostra balvu par izcilu kultūras mantojuma saglabāšanu.[16][17] Īpašums aptver 80 hektārus ar 33 vēsturiskām ēkām.[18] Īpašumā ietilpst seši valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļi un pieci vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi, kā arī arheoloģijas un dabas mantojuma objekti.[19] Pašlaik darbojas kā luksusa viesnīca ar 22 numuriem, kas sadalīti vairākās ēkās: 15 galvenajā pils ēkā, 6 virs restorāna un 1 dārznieka mājā., restorānu un spa. 2025. gada oktobrī Nurmuižai Booking.com vietnē bija 9,3 vērtējums.[20] Īpašums tiek pārvaldīts caur SIA "Nurmuižas pils" (reģ. nr. 40003666014).[21]

Kultūras mecenātisms

[labot | labot pirmkodu]

2006. gadā Fiļs kopā ar Ernestu Berni nodibināja ABLV labdarības fondu, kas piesaistījis 4,3 miljonus eiro ziedojumu.[22]

Fiļs apņēmies ziedot 30 miljonus eiro jaunā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai.[23] Muzeja projektēšanu veic Adjaye Associates, būvniecība plānota līdz 2027. gadam.

Fonds atbalstījis tādus projektus kā:

Kopumā fonds realizējis vairāk nekā 270 projektus, piešķirot finansējumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.[24]

Biznesa aktīvi pēc ABLV

[labot | labot pirmkodu]

Holdingu uzņēmumi

[labot | labot pirmkodu]

Pēc ABLV Bank likvidācijas Fiļs saglabāja kontroli pār saviem aktīviem caur diviem galvenajiem uzņēmumiem, kas figurē Eiropas Savienības tiesas dokumentos:[25]

  • "SIA "OF Holding"" — uzņēmums, kas pārvalda Fiļa 43,13% daļu bijušajā ABLV Bank
  • "SIA "Cassandra Holding Company"" — holdinga kompānija, kas pārvalda dažādus aktīvus

Abi uzņēmumi piedalījās tiesvedībās pret Eiropas Centrālo banku un Vienoto noregulējuma valdi saistībā ar ABLV Bank likvidāciju 2019.-2022. gadā.[26]

Bagātības izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" datiem:

  • 2017. gadā — Fiļa bagātība sasniedza maksimumu 314 miljonus eiro[27]
  • 2019. gadā — pēc ABLV sabrukuma bagātība samazinājās līdz 100 miljoniem eiro[28]
  • 2025. gadā — bagātība tiek lēsta 100-120 miljonu eiro apmērā

Privātā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Oļegs Fiļs bija precējies ar Janu Frolovu, vēlāk — ar Olgu Orlovu. No šīm attiecībām Fiļam ir četri bērni.[29] 2005. gada sākumā viņš iegādājās un atjaunoja Nurmuižas pils kompleksu.[1] 2016. gada 1. oktobrī Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā apprecējās ar Santu Zāmueli.[29] Laulība šķirta 2018. gadā.[30]

Fiļs ir četru bērnu tēvs un vairākkārt precējies. Iepriekšējai sievai Olgai Orlovai viņš pēc šķiršanās atvēlēja iespaidīgu īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā — pilij līdzīgu vēsturisku savrupnamu ar kupolu un kolonnām.[31]

2016. gada 1. oktobrī viņš apprecējās ar bijušo dīdžeju un žurnālisti Santu Zāmueli (agrāk Bernāla), kura atstāja žurnāla "Cosmopolitan" redaktores amatu pēc gandrīz sešiem gadiem, lai pievērstos vīna biznesam. Dažu gadu laikā Santa kļuva par vienu no viszinošākajām šampanieša ekspertēm Latvijā. Laulība noslēdzās 2018. gadā pēc ABLV sabrukuma.

Kopš 2018. gada Fiļs ir attiecībās ar Kristīni Jelinski, kura vada Nurmuižas pils operācijas.[32]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 Aiga Naudiņa. «Esmu komandas cilvēks». Talsu Vēstis, 2014. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 30. martā.
  2. ↑ Aiga Naudiņa. «Esmu komandas cilvēks». Talsu Vēstis, 2014-10-10. Skatīts: 2018-03-30.
  3. 1 2 3 4 5 6 7 Inga Spriņģe. «Miljons mākslai». Diena, 2005-10-08. Skatīts: 2018-03-04.
  4. ↑ Anna Novicka, Jegors Jerohomovičs. «Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni». Diena, 2008-09-16. Skatīts: 2018-03-04.
  5. ↑ Lelde Petrāne. «Miris ABLV Bank pamatlicējs un padomes priekšsēdētājs». Dienas Bizness, 2011-08-26. Skatīts: 2018-03-04.
  6. ↑ Gunta Kursiša. «Fiļš pamet a/s ABLV Bank valdi un pievienojas padomei». Dienas Bizness, 2011-10-18. Skatīts: 2018-03-04.
  7. ↑ «'Aizkraukles banka' maina nosaukumu uz 'ABLV Bank'». Delfi. 2011-05-23. Skatīts: 2018-03-04.
  8. ↑ «Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai «ABLV Bank» nolemj pašlikvidēties». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2018-02-26. Skatīts: 2018-03-04.
  9. ↑ «ABLV Bank owners top Latvia's millionaires list» (angļu). Latvian Public Media. 2017-10-19. Skatīts: 2025-01-XX.
  10. ↑ «New ABLV Bank Council Elected» (angļu). ABLV Bank. 2017-06-16. Skatīts: 2025-01-XX.[novecojusi saite]
  11. ↑ «Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās "ABLV Bank" īpašnieks Oļegs Fiļs». Jauns.lv (latviešu). 2018-02-16. Skatīts: 2025-01-XX.
  12. ↑ «Par ABLV Bank bijušajiem īpašniekiem celta apsūdzība» (latviešu). LSM.lv. 2023-06-20. Skatīts: 2025-10-03.
  13. ↑ «FinCEN Withdraws Section 311 Finding» (angļu). U.S. Department of Treasury. 2024-09-12. Skatīts: 2025-10-03.
  14. ↑ «FinCEN: Latvijas rīcība, lai novērstu ABLV Bank radītos draudus finanšu sistēmai, bija saprātīga, atbildīga un efektīva» (latviešu). Latvijas Republikas Finanšu ministrija. 2024-09-26. Skatīts: 2025-01-XX.[novecojusi saite]
  15. ↑ «Nurmuižas OF tradīcija» (latviešu). Diena. 2023-05-15. Skatīts: 2025-10-03.
  16. ↑ «Europa Nostra Award 2024» (angļu). Europa Nostra. 2024-05-07. Skatīts: 2025-10-03.[novecojusi saite]
  17. ↑ «Nurmuiža kā dzīvesstils» (latviešu). Latvijas Avīze. 2024-08-15. Skatīts: 2025-10-03.
  18. ↑ «Par mums» (latviešu). Nurmuižas Pils. Skatīts: 2025-01-XX.[novecojusi saite]
  19. ↑ «Nurmuižas muiža» (latviešu). Visit Talsi. 2024-02-08. Skatīts: 2025-01-XX.[novecojusi saite]
  20. ↑ «Nurmuiža Palace Hotel». Booking.com. Skatīts: 2025-10-03.
  21. ↑ «Nurmuižas Pils SIA company data». Lursoft. Skatīts: 2025-10-03.
  22. ↑ «ABLV Charitable Foundation». Skatīts: 2025-10-03.[novecojusi saite]
  23. ↑ «Laikmetīgās mākslas muzejam 30 miljonu eiro» (latviešu). Delfi. 2021-03-15. Skatīts: 2025-10-03.
  24. ↑ «Izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu padome» (latviešu). ABLV labdarības fonds. Skatīts: 2025-01-27.[novecojusi saite]
  25. ↑ «Case C-364/20 P: Bernis and Others v SRB». Court of Justice of the European Union. 2022-02-24. Skatīts: 2025-10-03.
  26. ↑ «Judgment C-551/19 P and C-552/19 P». Court of Justice of the European Union. 2021-05-06. Skatīts: 2025-10-03.
  27. ↑ «Owners of ABLV Bank top Latvia's rich-list». The Baltic Course. 2020-11-20. Skatīts: 2025-10-03.
  28. ↑ «Dienas Bizness unveils latest Top 100 Latvian millionaires list». Baltic News Network. 2019-10-03. Skatīts: 2025-10-03.
  29. 1 2 «Fiļs: "Pat steiku cepam uz maiņām!" Kā ar sievu sadzīvo Latvijas bagātākais vīrietis». Kas jauns?. 2017. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  30. ↑ «Tiek šķirta Oļega Fiļa pusotru gadu ilgusī laulība». delfi.lv. 2018. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 1. jūlijā.
  31. ↑ «Kā dzīvo finanšu noziegumos vainotās "ABLV Bank" īpašnieks Oļegs Fiļs». Jauns.lv (latviešu). 2018-02-16. Skatīts: 2025-01-XX.
  32. ↑ «Par mums» (latviešu). Nurmuižas Pils. Skatīts: 2025-01-XX.[novecojusi saite]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Oļegs_Fiļs&oldid=4445926"