Ernests Bernis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Bernis
Personīgā informācija
Dzimis 1973. gada 27. aprīlī (46 gadi)
Nodarbošanās uzņēmējs

Ernests Bernis (dzimis 1973. gada 27. aprīlī) ir Latvijas uzņēmējs, viens no ABLV Bank vadītājiem un īpašniekiem. No 2002. līdz 2018. gadam — valdes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Rīgas 21. vidusskolas beigšanas no 1991. līdz 1995. gadam Bernis studēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, ieguva augstāko izglītību specialitātē «Finanses un kredīts».[1][2]

1990. gadu sākumā strādāja «Dālderis» mātesuzņēmumā, šajā periodā iepazīstoties ar savu vēlāko biznesa partneri Oļegu Fiļu.[2][3] Pēc «Dāldera» apvienošanās ar Sakaru banku no 1993. līdz 1995. gadam bija Sakaru bankas dīleru daļas vadītājs.[1][3] 1995. gadā Bernis piekrita piedāvājumam izveidot un vadīt «Aizkraukles bankas» filiāli Rīgā. Īsi pēc tam, laikā, kad bankas lielākais akcionārs — «Baltijas Vērtspapīru nams» — piedzīvoja finansiālas grūtības, Bernis kopā ar Fiļu nopirka lielāko daļu «Aizkraukles bankas» akciju.[3]

Līdz ar bankas pārņemšanu Bernis kļuva par bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku. Šajā amatā viņš bija līdz 2000. gadam, kad kļuva par padomes priekšsēdētāju. 2002. gadā Bernis kļuva par «Aizkraukles bankas» valdes priekšsēdētāju, amatā nomainot Aleksandru Bergmani.[1][4] 2011. gadā «Aizkraukles banka» nomainīja nosaukumu uz ABLV Bank.[5]

2018. gada februārī, neilgi pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja ABLV Bank noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanu, banka pasludināja, ka uzsāks pašlikvidācijas procesu.[6]

Labdaríba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikmetīgās mākslas muzeja krājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ernests Bernis bija dažu labdarības projektu iniciators. 2005. gadā viņš ABLV Bank vārdā parakstīja ilgtermiņa līgumu ar LR Kultūras Ministriju, saskaņā ar kuru ABLV Bank uzņēmās desmit gadu laikā investēt vienu miljonu latu topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma radīšanā, tādējādi kļūstot par nacionālās nozīmes mākslas kolekcijas līdzveidotāju. Kolekcijā ietilpst glezniecība, fotogrāfijas un tēlniecības objekti. Darbiem, kas tika iekļauti kolekcijā, piemīt ne tikai augsta mākslinieciskā kvalitāte, bet arī vēsturiskais konteksts un mākslinieku atpazīstamības līmenis. Gala beigās šī vērtīgā kolekcija nonāks Latvijas valsts valdījumā un būs publiski pieejama visiem mākslas mīļotājiem.

Mākslas darbu kolekcijas izvēlei tika izveidota starptautiskā ekspertu komisija, kuras priekšsēdētājs ir ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, bet ekspertu vidū bija mākslas kritiķe un kuratore Helēna Demakova; Oslo kultūras centra Kunsletneshus vadītāja Māreta Jaukkuri (Norvēģija); laikmetīgās mākslas konsultants un kurators Norberts Vēbers (Vācija); kuratore un mākslas zinātniece, muzeja KUMU direktore Sirje Helme (Igaunija); Viļņas Mākslas akadēmijas profesore, mākslas zinātniece Raminta Jurenaite (Lietuva); Krievijas Nacionālā Laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors Leonīds Bažanovs (Krievija); multimediju mākslinieks Raitis Šmits; mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra eksperte Ieva Astahovska; mākslinieks Leonards Laganovskis; LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule.[7]


Paši pirmie 2006. gadā tika nopirkti Imanta Lancmaņa darbi no cikla “Kalētu klēts” – “Kalētu muižas dienestnieki pozē fotogrāfam klēts priekšā. Vasara. 1914. gads” (Kalētu klēts II) un “Kolhoznieki Kalētos klēts priekšā. Rudens. 1950. gads (Kalētu klēts III)”. Kolekcijā ietilpst arī Imanta Lancmaņa gleznu cikls “Piektais bauslis: revolūcija un karš”, kas tika nominēts Purvīša balvai 2010.

Sadarbíba ar Aleksandru Vasiljevu un DMDM[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ernests Bernis un ABLV Bank atbalstīja Aleksandra Vasiļjeva fonda un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ideju rīkot ikgadējas izstādes darbiem no ievērojamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas[8]. No 2009. līdz 2017.g. notika deviņi pasākumi.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ernests Bernis dzimis 1973. gada 27. aprīlī.[9] Viņš ir precējies ar Niku Berni, viņiem ir trīs meitas, kas mācījās Rīgas. 10. vidusskolā .[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Anna Novicka, Jegors Jerohomovičs. «Kredīti paliek pagātnē. Pilna intervija ar Ernestu Berni». Diena, 2008. gada 16. septembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  2. 2,0 2,1 «Cik skoloti ir Latvijas visbagātākie ļaudis?». Delfi. 2013. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Inga Spriņģe, TV3 «Nekā personīga». «Miljons mākslai». Diena, 2005. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  4. Lelde Petrāne. «Miris ABLV Bank pamatlicējs un padomes priekšsēdētājs». Dienas Bizness, 2011. gada 26. augustā. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  5. «‘Aizkraukles banka’ maina nosaukumu uz ‘ABLV Bank’». Delfi. 2011. gada 23. maijā. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  6. «Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai «ABLV Bank» nolemj pašlikvidēties». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  7. «ABLV Bank nacionālās nozīmes kolekcija». arterritory.com. Arterritory.com - Baltijas, Krievijas un Skandināvijas mākslas teritorija. 26.09.2011. Skatīts: 2019-04-13.
  8. «Ikgadējā A.Vasiļjeva kolekcijas izstāde “Bērnu pasaule. 18.–20. gadsimts”». ABLV Charitable Foundation (latviešu). 3.08.2017. Skatīts: 2019-04-13.
  9. Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen. «Latvijas miljonāri: Finanses un apdrošināšana». Dienas Bizness, 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 4. martā.