ASV Slepenais dienests
ASV Slepenais dienests
| |
Emblēma | |
Slepenā dienesta aģenta žetons | |
Karogs | |
Pamatinformācija | |
---|---|
Darbinieku skaits | 7000+ (2019)[1] |
Budžets | 1,483 miljardi US$ (2010)[2] |
Jurisdikcija | |
Federāla iestāde | ASV |
Vispārējs raksturojums |
|
Iestādes struktūra | |
Sworn members | 4400 |
Iestādes vadītājs | Kimberlija Čītla[3], direktors |
Parent agency | ASV Tēvzemes drošības departaments |
Mājaslapa | |
https://secretservice.gov | |
ASV Slepenais dienests (angļu: United States Secret Service) ir ASV federāla likuma izpildes aģentūra, kas ietilpst ASV valsts drošības departamentā. Līdz 2003. gada 1. martam dienests ietilpa ASV Finanšu departamentā. Zvērinātie biedri tiek sadalīti starp speciālajiem aģentiem un formās tērptajiem nodaļas biedriem. Sākotnējie dienesta pienākumi bija izmeklēt ar finansēm saistītus likumpārkāpumus, taču pēc tam tā pārtapa par pirmo ASV vietējo izlūkošanas un pretizlūkošanas aģentūru. Ar laiku daudzus dienesta pienākumus savā pārziņā pārņēma dažādas citas aģentūras, piemēram, Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs (Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives; ATF) u.c.
ASV Slepenajam dienestam ir divas dažādas atbildības jomas:
- ar ASV valūtu un Valsts kases vērtspapīriem saistītu kriminālpārkāpumu novēršanu un ASV valūtas viltošanas novēršanu, kā arī lielu krāpšanās gadījumu izmeklēšanu;
- aizsardzības joma — dienests nodrošina pašreizējo un bijušo augstāko amatpersonu un viņu ģimeņu drošību, piemēram, prezidentam, bijušajiem prezidentiem, viceprezidentiem, prezidenta kandidātiem, ārvalstu vēstniekiem u.c.
Atentāti pret ASV Prezidentiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 20. gadsimta 60. gadiem pašreizējie vai bijušie prezidenti Džons Kenedijs (nogalināts), Džeralds Fords (divreiz uzbrukts, bet nav ievainots), Ronalds Reigans (nopietni ievainots) un Donalds Tramps (ievainots) ir piedzīvojuši uzbrukumus, parādoties sabiedrībā.[4]
Kenedija slepkavība akcentēja divu slepenā dienesta aģentu drosmi. Pirmkārt, aģents, kurš aizsargāja Kenedija kundzi, Klints Hils, brauca automašīnā tieši aiz prezidenta limuzīna, kad sākās uzbrukums. Kamēr apšaude turpinājās, Hils nolēca no automašīnas, uz kuras viņš brauca, un uzlēca uz prezidenta braucošās automašīnas aizmugures un pastūma Kenedija kundzi no bagāžnieka atpakaļ uz automašīnas aizmugurējo sēdekli. Pēc tam viņš ar savu ķermeni pasargāja prezidentu un pirmo lēdiju, līdz automašīna ieradās slimnīcā.
Rufuss Jangblods brauca viceprezidenta automašīnā. Kad atskanēja šāvieni, viņš pārlēca pāri priekšējam sēdeklim un metās pāri viceprezidentam Lindonam Džonsonam. Tajā vakarā Džonsons piezvanīja slepenā dienesta priekšniekam Džeimsam Roulijam un pateicās par Jangbloda drosmīgo rīcību.[5]
Periods pēc Kenedija slepkavības bija visgrūtākais aģentūras mūsdienu vēsturē. Preses ziņojumi norādīja, ka aģentu morāle vairākus mēnešus pēc slepkavības bija ļoti "zema".[6] Aģentūra pārskatīja savas procedūras pēc Kenedija slepkavības. Apmācība, kas līdz tam laikam aprobežojās ar "darba" centieniem, tika sistematizēta un noregulēta.
Reigana slepkavības mēģinājuma novēršanā bija iesaistīti arī vairāki Slepenā dienesta aģenti, jo īpaši aģents Tims Makartijs, kurš metās aizsargāt prezidentu Reiganu, slepkavam Džonam Hinklijam jaunākajam raidot uz prezidentu sešas lodes.[7] Makartijs pārdzīvoja 22. kalibra ložu ievainojumus vēderā. Par savu drosmi Makartijs 1982. gadā saņēma NCAA Varonības balvu.[8] Džerijs Pārrs, aģents, kurš iegrūda prezidentu Reiganu limuzīnā un pieņēma kritisku lēmumu novirzīt prezidenta autokolonnu uz Džordža Vašingtona universitātes slimnīcu, nevis atgriezties Baltajā namā, tika pagodināts ar ASV Kongresa atzinību par savu rīcību tajā dienā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.dhs.gov/sites/default/files/publications/DHS%20BIB%202019.pdf
- ↑ Reese, Shawn (December 16, 2009), The U.S. Secret Service: An Examination and Analysis of Its Evolving Missions, Congressional Research Service
- ↑ https://web.archive.org/web/20230514174519/https://www.secretservice.gov/about/leadership
- ↑ «CNN.com - Secret Service told grenade landed near Bush - May 10, 2005». edition.cnn.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 14. jūlijā.
- ↑ "Johnson Says Agent in Dallas Screened Him With His Body". The New York Times. Associated Press. November 27, 1963. p. 21.
- ↑ "Survivor's Guilt: The Secret Service and the Failure to Protect the President". Archived from the original on June 29, 2007. Retrieved June 29, 2007.
- ↑ "He Took a Bullet for Reagan". CBS News. June 11, 2004. Archived from the original on May 22, 2013. Retrieved November 10, 2008. 'In the Secret Service,' [McCarthy] continued, 'we're trained to cover and evacuate the president. And to cover the president, you have to get as large as you can, rather than hitting the deck.'
- ↑ By means of the NCAA Award of Valor, the National Collegiate Athletic Association recognizes "courageous action or noteworthy bravery" by persons involved with intercollegiate athletics. McCarthy had played NCAA football at the University of Illinois.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV Slepenais dienests.
- Oficiālā tīmekļa vietne
Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|