Pāriet uz saturu

A hepatīts

Vikipēdijas lapa

A hepatīts[a] (agrāk pazīstams kā infekciozais hepatīts) ir akūta infekcijas aknu slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss (HAV).[4] Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar B, C, D, E hepatītu).

Daudzos gadījumos nav simptomu, vai to ir ļoti maz — tas it īpaši ir novērojams jauniešu vidū.[5] Laika periods no inficēšanās līdz simptomu parādīšanās brīdim var būt divas—sešas nedēļas.[6] Simptomi parasti ilgst astoņas nedēļas. Var būt slikta dūša, vemšana, caureja, dzelte, drudzis, vēdersāpes. Apmēram 10—15% cilvēku simptomi atkal parādās sešus mēnešus pēc inficēšanās. Retāk var būt akūta aknu mazspēja, tas biežāk sastopams vecākiem cilvēkiem.[5]

Ar hepatītu var inficēties, ēdot nemazgātus augļus un dārzeņus, dzerot netīru, nevārītu ūdeni, neievērojot higiēnas prasības.[3] Ar to var inficēties arī pēc cieša kontakta ar inficētu personu. Lai arī bērniem bieži vien nav simptomu, kad ir inficējušies, viņi tomēr var inficēt citus cilvēkus.[5] Cilvēks paliek imūns uz mūžu pret A hepatītu pēc vienas infekcijas.[7] Diagnosticēt var ar asins analīžu palīdzību, jo slimības simptomi ir līdzīgi citu slimību simptomiem.[5]

Efektīvs izvairīšanās veids no A hepatīta ir vakcinācija.[5][8] Tiek uzskatīts, ka tas pasargā uz mūžu. No A hepatīta var arī izvairīties, mazgājot rokas un pareizi gatavojot ēdienu. Nav speciālas ārstēšanas metodes, tiek ieteikta atpūta un medikamenti pret sliktu dūšu un caureju. Infekcija parasti pazūd pilnībā un bez aknu slimībām. Akūtas aknu mazspējas gadījumā tiek veikta aknu transplantācija.[5]

A hepatīts ir izplatītāks valstīs, kurās pastāv slikti sanitārie apstākļi un netiek kontrolēts dzeramā ūdens drošums.[9] Jaunattīstības valstīs līdz 10 gadu vecumam ir inficējušies 90% bērnu.[5] 2010. gadā no akūta A hepatīta mira 102 tūkstoši cilvēku.[10] Katra gada 28. jūlijā notiek Pasaules hepatīta diena.[9]

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Arī: dzeltenā kaite,[1] Botkina slimība,[2] "netīro roku slimība"[3]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Aiva Kalve. «Vīrusu hepatīta alfabēts». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 13. septembrī.
  2. ↑ Ieva Puķe. «Hepatīts B ir bīstamāks par Botkina slimību». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 13. septembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 «A hepatīts». SPKC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 13. septembrī.
  4. ↑ Ryan KJ, Ray CG (editors). Sherris Medical Microbiology (4th izd.). McGraw Hill, 2004. 541–4. lpp. ISBN 0-8385-8529-9.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Matheny, SC; Kingery, JE (1 December 2012). "Hepatitis A.". Am Fam Physician 86 (11): 1027–34; quiz 1010–2. PMID 23198670.
  6. ↑ Connor BA (2005). "Hepatitis A vaccine in the last-minute traveler". Am. J. Med. 118 (Suppl 10A): 58S–62S. doi:10.1016/j.amjmed.2005.07.018. PMID 16271543.
  7. ↑ The Encyclopedia of Hepatitis and Other Liver Diseases. Infobase. 2006. 105. lpp. ISBN 9780816069903.
  8. ↑ Irving, GJ.; Holden, J.; Yang, R.; Pope, D. (2012). "Hepatitis A immunisation in persons not previously exposed to hepatitis A.". Cochrane Database Syst Rev 7: CD009051. doi:10.1002/14651858.CD009051.pub2. PMID 22786522.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Hepatitis A Fact sheet N°328». World Health Organization. July 2013. Skatīts: 2014. gada 20. februāris.
  10. ↑ Lozano, R (Dec 15, 2012). "Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010". Lancet 380 (9859): 2095–128. doi:10.1016/S0140-6736(12)61728-0. PMID 23245604.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=A_hepatīts&oldid=4156747"