Abavas Velnakmens
| Abavas Velnakmens | |
|---|---|
 | |
  Abavas Velnakmens | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Kandavas pagasts, Tukuma novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°1′6.5″N 22°41′13.5″E / 57.018472°N 22.687083°EKoordinātas: 57°1′6.5″N 22°41′13.5″E / 57.018472°N 22.687083°E |
| Izmēri | |
| Augstums | 2,1 m |
| Tilpums | 18 m³ |
| Apkārtmērs | 15 m |
| Oficiālais nosaukums: Melderu Velna akmens — kulta vieta | |
| Aizsardzības numurs | 2299 |
| Vērtības grupa | Valsts |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
 Abavas Velnakmens Vikikrātuvē | |
Abavas Velnakmens (arī Melderu Velna akmens, Baltā kroga Velnakmens, Kalnmuižas Velnakmens, Matkules Velnakmens) ir dižakmens un sena kulta vieta Tukuma novada Kandavas pagastā. Izvietojies Abavas ielejas dienvidu malā pie Kalnmuižas—Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām. Netālu, Abavas ielejas sāngravā, atrodas Abavas Velnala. Viens no tūristu visbiežāk apmeklētajiem dižakmeņiem Latvijā.[1]
Akmens virszemes daļai ir nošķelta elipsoīda forma, augstums — 2,1 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 18 m³. Abavas Velnakmens ir aizsargājams dabas piemineklis un kopš 1983. gada arī arheoloģijas piemineklis — sena kuršu kulta vieta. Pie akmens veikti arheoloģiskie izrakumi, atrasta agrā dzelzs laikmeta bronzas aproce.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 11. lpp.