Tukuma novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Tukuma novads (2009—2021).

Tukuma novads
Tukuma novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Tukums
Kopējā platība:	2 450,2 km2
• Sauszeme:	2 373,2 km2
• Ūdens:	77,0 km2
Iedzīvotāji (2025):	43 439
Blīvums (2025):	18,3 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gundars Važa (LRA)
Mājaslapa:	www.tukums.lv

Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Tukuma novads, Engures novads, Jaunpils novads un Kandavas novads. Robežojas austrumos ar Rīgas līci un Jūrmalas valstspilsētu, kā arī Mārupes un Jelgavas novadiem, dienvidos ar Dobeles novadu, rietumos ar Saldus un Kuldīgas novadiem, kā arī Talsu novadu. Novada centrs atrodas Tukuma pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Tukuma rajona teritoriju.

Vēsture

Teritorijas apdzīvotība zināma kopš neolīta (Siliņupītes apmetne pie Lapmežciema 3.-2. gadu tūkstotī p.m.ē.). 13. gadsimta sākumā teritorijā dzīvoja lībieši, kurši un zemgaļi.

1253. gadā pēc Kursas sadalīšanas novads nokļuva Livonijas ordeņa īpašumā. 1562. gadā tas tika iekļauts izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795. gadā hercogiste tika iekļauta Krievijas Impērijā un 1797. gadā iekļauta Kurzemes guberņā (neliela daļa ap Kaņiera ezeru tika pievienota Krievijai jau 1783. gadā un iekļauta Vidzemes guberņā).

Administratīvais iedalījums

Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta): Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.

Kurzemes vēsturiskajā zemē

Kurzemē ietilpst: Cēres pagasts, Degoles pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts, Zentenes pagasts

Zemgales vēsturiskajā zemē

Zemgalē ietilpst: Džūkstes pagasts, Jaunpils pagasts, Lestenes pagasts, Slampes pagasts

Pašvaldība

Tukuma novada domes ēka

2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība" (8 vietas), Latvijas Zaļā partija (3 vietas), politiskā partija "Tukuma pilsētai un novadam" (2 vietas), politiskā partija "Vienotība" (2 vietas), politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība" (2 vietas) un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (2 vietas). Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa no Latvijas Reģionu apvienības.

Daba

Lielākā novada daļa ietilpst Austrumkursas augstienē, kuras sastāvdaļas ir Abavas senleja (ietveroša arī Slocenes ieleju) vidū, Vanemas pauguraine ziemeļos, Spārnenes viļņotais līdzenums dienvidrietumos un Saldus pauguraine tālākajos rietumos. Piekrastē atrodas Piejūras zemienes Engures un Rīgavas līdzenumi, austrumos — Viduslatvijas zemienes Zemgales un Tīreļu līdzenumi. Augstākie punkti - austrumdaļā Milzukalns pie Tukuma (119 m), dienvidrietumos Smiltiņu kalns (156 m).

Derīgie izrakteņi: dolomīts (Lēpeni), saldūdens kaļķieži, māls (Kandava, Smārde), grants un smilts (Jaunsāti, Kažoki, Cēre, Zvāre, Praviņas), kūdra (lielākie kūdras purvi — Vānes, Lestenes-Ēnavas, Sīļu, Praviņu). Kaņiera ezerā ārstnieciskās dūņas, pie Kandavas minerālavoti. Augsnes — piejūras daļā galvenokārt tipiski podzolētās, augstienēs velēnu vāji un vidēji podzolētās, zemienēs velēngleja, velēnu podzolētās, palieņu un purvu. Meži vairāk nekā 40% teritorijas, purvi ap 5%.

Vidējā temperatūra janvārī -4 °C — -5 °C austrumdaļā, jūlijā +16 °C — +17 °C. Nokrišņi 600—700 mm gadā ar maksimumu rietumos.

Upes

Lielākās upes:

• Ventas baseinā — Abava un tās pietekas: Viesate, Vēdzele, Pūre, Bebrupe, Amula, Imula
• Lielupes baseinā — Džūkste, Slampe.
• Rīgas līča baseinā — Slocene, Lāčupe.

Ūdenstilpes

63 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Engures ezers (daļa, 19,1 km²), Kaņieris (11,2 km²), Valguma ezers (0,6 km²), Sēmes ezers (0,5 km²).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 50 339 —     1959 50 823 +0.04% 1967 53 233 +0.58%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 53 371 +0.09% 1979 55 443 +0.42% 1989 58 575 +0.55%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 55 531 −0.48% 2011 49 524 −1.04% 2021 44 193 −1.13%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Tukums	Pilsēta	—	17 299
2.	Kandava	Pilsēta	—	3502
3.	Engure	Ciems	Engures	1419
4.	Lapmežciems	Ciems	Lapmežciema	1293
5.	Slampe	Ciems	Slampes	794
6.	Jaunpils	Ciems	Jaunpils	803
7.	Ragaciems	Ciems	Lapmežciema	600
8.	Smārde	Ciems	Smārdes	594
9.	Pūre	Ciems	Pūres	583
10.	Tume	Ciems	Tumes	565

Etniskais sastāvs

Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (38429)			87.3%
Krievi (2651)			6.0%
Baltkrievi (701)			1.6%
Ukraiņi (572)			1.3%
Lietuvieši (364)			0.8%
Poļi (296)			0.7%
Čigāni (264)			0.6%
Igauņi (14)			0.0%
Ebreji (9)			0.0%
Cita un neizvēlēta (705)			1.6%

Ievērojami novadnieki

• Volmārs fon Fārensbahs (1586—1633), karavīrs politiķis
• Kārlis fon Meks (1821—1876), uzņēmējs
• Kārlis Vilhelms Kupfers (1829—1902), anatoms
• Krišjānis Barons (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
• Kārlis Bergs (1843—1902), zoologs
• Jānis Kade (1858—1923), skolotājs un mūziķis
• Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs
• Jēkabs Klaviers (1865—1937), karavīrs
• Teodors Zeiferts (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
• Ludis Bērziņš (1870—1965), mācītājs un folklorists
• Ernests Birznieks-Upītis (1871—1960), rakstnieks
• Gustavs Zemgals (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
• Ansis Gulbis (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks
• Milda Bulle (1893—1938), skolotāja, komuniste
• Valters Sadovskis (1882—1956), politiķis
• Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
• Ludvigs Sēja (1885—1962), diplomāts
• Kārlis Fihtenbergs (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks
• Jānis Straubergs (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
• Ernests Gulbis (1888—?), politiķis
• Ernests Eferts-Klusais (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks
• Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
• Kārlis Straubergs (1889—1962), folklorists un filologs
• Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts
• Arnolds Artums-Hartmanis (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants
• Valdis Lukss (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks
• Žanis Ansons (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants
• Imants Feltiņš (1928—2006), fiziķis
• Vija Artmane (1929—2008), aktrise
• Imants Ziedonis (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists
• Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks
• Ligita Gintere (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece
• Modris Liepiņš (1966), vieglatlēts
• Rihards Bargais (1969), dzejnieks

Saimniecība

Transports

Lielākā daļa autoceļu krustojas ap Tukuma pilsētu. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums), P121 (Tukums—Kuldīga), P131 (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, Līdumā, galvenais autoceļš A10 (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu P104 (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no Lidostas "Jūrmalas" A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie Līgas dzirnavām A10 autoceļš krustojas ar autoceļu P130 (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā Kandavā krustojas autoceļi P130 un P109 (Kandava—Saldus). Zemītē autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar Rīgas līča piekrasti iet divi autoceļi (P128 (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no Ķesterciema. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja).

Tukumā atrodas arī dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II, gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — Smārde, Milzkalne, kā arī divas stacijas — Tukums I un Tukums II. Novada dienvidus šķērso arī dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja, taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts.

• 
  Autoceļš P121 pie Sātiem
• 
  Autoceļš P109 Zemītē
• 
  Tukuma I dzelzceļa stacija
• 
  Tukums II dzelzceļa stacija

Tūrisms

Apskates objekti

Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.

• Kaives Senču ozols: Kaives apkārtnē, Tukuma novada Sēmes pagastā ir apjomīgākais dižkoks Latvijā un Baltijā, vienpadsmitais resnākais koks Austrumeiropā (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.
• Kinopilsēta "Cinevilla": Tukuma novada Slampes pagastā atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 hektāri, kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "Rīgas sargi", "Rūdolfa mantojums" un "Nameja gredzens".

Kultūra

Izglītība

Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 vispārējās izglītības iestādes:

• 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola);
• 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, Tukuma 3. pamatskola, Kandavas Reģionālā pamatskola, Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola);
• 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, Zemgales vidusskola, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, Tukuma 2. vidusskola);
• 1 Valsts ģimnāzija – Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija.

Līdzīgi kā citviet Latvijā arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.

Attēli

• 
  Kandava, Sabiles iela
• 
  Jaunpils pils
• 
  Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera
• 
  Kaņieris
• 
  Vecrīga Cinevillā
• 
  Brīvības laukums Tukumā

Skatīt arī

• Tukuma apriņķis (1819—1949)
• Tukuma rajons (1949—2009)
• Tukuma novads (2009—2021)

Ārējās saites

• Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa (latviski)
• Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa (latviski)