Abava
- Šis raksts ir par upi Latvijā. Par citām jēdziena Abava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Abava | |
|---|---|
 | |
 | |
| Izteka | Lestenes purvs 56°44′04″N 23°05′09″E / 56.73444°N 23.08583°E |
| Ieteka | Venta 57°05′31″N 21°53′40″E / 57.09194°N 21.89444°EKoordinātas: 57°05′31″N 21°53′40″E / 57.09194°N 21.89444°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 134 km |
| Iztekas augstums | 54,4 m |
| Ietekas augstums | 2,2 m |
| Kritums | 47 m |
| Gada notece | 0,66 km³ |
| Baseina platība | 2042 km² |
| Galvenās pietekas | Viesata, Imula, Amula |
 Abava Vikikrātuvē
| |
Abava[1] ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur Tukuma, Kandavas, Talsu un Kuldīgas novadiem. Garums — 134 km, baseina platība — 2042 km2. 50% baseina platības aizņem meži.[2]
Upes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākas Spārnenes viļņotajā līdzenumā no Lestenes-Ēnavas purva, Austrumkursas augstienes austrumu malā, 54 metrus virs jūras līmeņa. Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Pie Kandavas pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot Abavas ieleju. Kopējais kritums ap 51 metru. Upē ir vairākas dolomītu krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — Abavas rumba. Abavas ielejā no Kandavas līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks Abavas senleja.
Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Kreisā krasta pietekas: |
Labā krasta pietekas: |
Dzīvā daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abavā mājo līdakas, asari, raudas, sapali, vimbas, vēdzeles, ālanti, nēģi, kā arī bebri.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Informācija par objektu: Abava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 9. lpp.
| ||||||||||
|