Abava

Šis raksts ir par upi Latvijā. Par citām jēdziena Abava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Abava
Abava pie Sabiles
Abava un tālāk Venta.
Izteka	Lestenes purvs 56°44′04″N 23°05′09″E
Ieteka	Venta 57°05′31″N 21°53′40″E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	129 km
Iztekas augstums	54,4 m
Ietekas augstums	2,2 m
Kritums	47 m
Gada notece	0,66 km³
Baseina platība	2042 km²
Galvenās pietekas	Viesata, Imula, Amula
Abava Vikikrātuvē

Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur Tukuma, Kandavas, Talsu un Kuldīgas novadiem. Garums — 129 km, baseina platība — 2042 km². 50% baseina platības aizņem meži.

Upes raksturojums

Sākas Spārnenes viļņotajā līdzenumā no Lestenes-Ēnavas purva, Austrumkursas augstienes austrumu malā, 54 metrus virs jūras līmeņa. Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Pie Kandavas pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot Abavas ieleju. Kopējais kritums ap 51 metru. Upē ir vairākas dolomītu krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — Abavas rumba. Abavas ielejā no Kandavas līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks Abavas senleja.

Pietekas

Kreisā krasta pietekas: Auziņu grāvis, Viesata, Viņķu grāvis, Žīdu strauts, Roja, Abavnieku grāvis, Tūtu grāvis, Vēdzele, Teņņu strauts, Dumpju strauts, Amula, Imula, Ķempju strauts, Rambulis Valgale, Zārvalks, Īvande, Dūņupīte, Ozolupe, Rumbiņa Olupe, Kaderu valks, Biežupīte, Bebrupīte, Žagarvalks.

Labā krasta pietekas: Putnukroga strauts, Pampju grāvis, Vecupe, Purmaļu grāvis, Zvārīte, Pūre, Bebrupe, Līgupe, Kurzemnieku strauts, Šķērsciema upīte, Tojātu upīte, Virbupe, Lašupīte, Veģupīte, Kalešupīte, Stelbas upe, Dzelzāmurupe, Dzirupe, Sēržu valks, Kroja, Sarkanavots, Tuktes valks, Naglu valks.

Dzīvā daba

Abavā mājo līdakas, asari, raudas, sapali, vimbas, vēdzeles, ālanti, nēģi, kā arī bebri.