Ada Neretniece
| Ada Neretniece | |
|---|---|
 | |
| Dzimusi |
Armīda Neretniece 1924. gada 2. jūnijs .svg){kind=small} Ļeņingrada, Krievijas PFSR |
| Mirusi |
2008. gada 29. decembris Rīga, Latvija |
| Nodarbošanās | kinorežisore |
| Darbības gadi | 1949—1992 |
| Vecāki | Mārtiņš un Olga Neretnieki |
Ada Neretniece (dzimusi Armīda Neretniece 1924. gada 2. jūnijā, mirusi 2008. gada 29. decembrī[1]) bija latviešu kinorežisore.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Armīda Neretniece dzimusi 1924. gada 2. jūnijā Ļeņingradā padomju kara komisāra un bijušā latviešu strēlnieka Mārtiņa Neretnieka un grāmatvedes Olgas ģimenē. Tēvs strādāja dažādos administratīvajos amatos, 1937. gadā NKVD "Latviešu operācijas" laikā represēts.
Lielā Tēvijas kara laikā Ada Neretniece strādāja Kirovas pilsētas kara hospitālī. 1942. gadā beigusi Ļeņingradas 24.vidusskolu. 1949. gadā beidza Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūta režisoru fakultāti.
Kopš 1949. gada strādāja Rīgas Kinostudijā, līdz 1954. gadam darbojās kā kinožurnālu un dokumentālo filmu režisore, bet vēlāk sāka veidot arī spēlfilmas. Adas Neretnieces pirmā spēlfilma "Rita", kas uzņemta 1957. gadā pēc Fjodora Knores scenārija, tika apbalvota Vissavienības kinofestivālā Kijivā 1959. gadā.
Spēlējusi nelielas lomas dažās no savām filmām. Ieguvusi dažādas godalgas un apbalvojumus ("Lielais Kristaps" (1988)), kā arī citus apbalvojumus.[2]
Apbedīta Rīgas Meža kapos.
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Režisore
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spēlfilmas
- 1957 — "Rita"
- 1958 — "Svešiniece ciemā"
- 1960 — "Tava laime"
- 1961 — "Pieviltie"
- 1963 — "Viņš dzīvs"
- 1965 — "Hipokrāta zvērests"
- 1966 — ""Ciklons" sāksies naktī"
- 1968 — "Ilgās dienas rīts"
- 1970 — "Vārnu ielas republika"
- 1972 — "Kapteinis Džeks"
- 1974 — "Pirmā vasara"
- 1976 — "Nāve zem buras"
- 1978 — "Lielā Jaungada nakts"
- 1981 — "Izmeklēšanā noskaidrots"
- 1984 — "Pēdējā vizīte"
- 1985 — "Pēdējā indulgence"
- 1988 — "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas"
- 1991 — "Suns, kas mācēja dziedāt"
- 1992 — "De Granšānu ģimenes noslēpumi"
Dokumentālās filmas
Pasūtījuma filmas
- 1963 — "Izniekotā jaunība"
- 1963 — "Viņi ir jūsu draugi"
- 1969 — "Latvijas PSR. Centrālais ekonomiskais rajons"
Otrā režisore
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1955 — "Uz jauno krastu"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nekrologs avīzē "Diena"
- ↑ Latvijas Enciklopēdija. Rīga. SIA «Valērija Belokoņa izdevniecība». — 2007. g. ISBN 9984-9482-0-X
Ārējās atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Kino Muzejs[novecojusi saite]
|