Adatādaiņi
| Adatādaiņi Echinodermata (Klein, 1734) | |
|---|---|
 Jūras zvaigzne starp jūras ežiem | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Apakšvalsts | Eimetazoji (Eumetazoa) |
| Nodalījums | Bilaterāļi (Bilateria) |
| Apakšnodalījums | Otrmutnieki (Deuterostomia) |
| Tips | Adatādaiņi (Echinodermata) |
| Iedalījums | |
|
6 apakštipi: | |
 Adatādaiņi Vikikrātuvē | |
Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips. Tie līdz ar hordaiņiem tiek iedalīti otrmutnieku apakšnodalījumā. Savdabīga pieaugušo adatādaiņu īpatnība ir sekundārā radiālā simetrija. Adatādaiņi ir ļoti sena grupa. Tā kā tiem labi izteikts skelets, tie ļoti bagātīgi atrodami fosilā stāvoklī. Pagājušajos ģeoloģiskajos periodos tie ir bijuši daudzveidīgāki, nekā tagad.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bez izņēmuma jūras dzīvnieki, pieaugušā stāvoklī parasti ar starainu simetriju. Kāpuru stadijās labi izteikta divpusējā simetrija, tāpēc pieaugušo starainā simetrija tiek uzskatīta par sekundāru, kas izveidojusies, pārejot uz sēdošu vai mazkustīgu dzīvesveidu. Vairākumam formu labi izteikts iekšējais jeb mezodermālais skelets. Tas sastāv no atsevišķiem kaļķa elementiem, kas dažos gadījumos saaug nepārtrauktās bruņās. Uz adatādaiņu skeleta ārējās virsmas ir dažāda veida izaugumi: adatas, pedicelārijas u.c. (no tā cēlies adatādaiņu nosaukums).
Ķermeņa dobums sekundārs, t.i. celoms, pie tam tas labi attīstīts. Ir īpatnēja ūdensvadu, jeb ambulakrālā sistēma, kas izpilda galvenokārt kustību funkciju.
Interesanta adatādaiņu īpatnība ir tā, ka to vairākumam ir trīs nervu sistēmas - ektoneirālā, hiponeirālā un entoneirālā. Visas trīs nervu sistēmas piekļaujas pie epitēlija. Pirmā nervu sistēma veidojas no ādas epitēlija, otrā no pseidohemālās sistēmas epitēlija, trešā no celoma epiteliālā izklāja. Trešā nervu sistēma sevišķi interesanta, jo izņēmuma kārtā veidojusies no mezodermas.
Saimnieciskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Adatādaiņu praktiskā nozīme nav liela. Dažus no tiem izmanto pārtikai, daudzi noder rūpniecisko zivju, piemēram, plekstu barībai. Reizēm adatādaiņu čaulas pielieto dizainā, kā dekoratīvus elementus.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienās pazīstamas pavisam ap 6000 adatādaiņu sugas.
- apakštips: (†) Homalozoa Gill & Caster, 1960
- klase: (†) Homostelea
- klase: (†) Homoiostelea
- klase: (†) Stylophora
- klase: (†) Ctenocystoidea Robison & Sprinkle, 1969
- apakštips: Crinozoa
- klase: jūras lilijas (Crinoidea)
- klase: (†) Eocrinoidea Jaekel, 1899
- klase: (†) Paracrinoidea Regnéll, 1945
- klase: (†) Jūras lodītes (Cystoidea von Buch, 1846)
- apakštips: Asterozoa
- klase: ofiūras jeb čūskastes (Ophiuroidea)
- klase: jūras zvaigznes (Asteroidea)
- apakštips: Echinozoa
- klase: jūras eži (Echinoidea)
- klase: holotūrijas jeb jūras gurķi (Holothuroidea)
- klase: (†) Ophiocistioidea
- klase: (†) Helicoplacoidea
- klase: (†) Arkarua
- klase: (†) Homalozoa
- apakštips: (†) Pelmatozoa
- klase: (†) Edrioasteroidea
- klase: (†) Eocrinoidea
- klase: (†) Edriaosteroidea
- apakštips: (†) Blastozoa
- klase: (†) Jūras pumpuri (Blastoidea Say, 1825)
(†) — izmirušu organismu grupa.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adatādaiņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|