Jūras lilijas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūras lilijas
Crinoidea
Jūras lilija Leptometra celtica.
Jūras lilija Leptometra celtica.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsOtrmutnieki (Deuterostomia)
TipsAdatādaiņi (Echinodermata)
ApakštipsCrinozoa
KlaseJūras lilijas (Crinoidea)
Iedalījums

4 apakšklases (3 izmirušas):

Jūras lilijas Vikikrātuvē

Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt. Klases nosaukums grieķu valodā nozīmē "līdzīga lilijām", kas pēc formas nedaudz atgādina liliju ziedus. Šo līdzību pastiprina košais krāsojums. Jūras lilijas dzīvo tikai sāļos baseinos (jūrās un okeānos), tāpēc Baltijas jūrā ar zemu sāļumu tās nedzīvo. Pasaulē ir zināmas ap 700 jūras liliju sugu.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējais izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras lilijas ķermenis sastāv no kausa, no kura uz augšu atiet pieci gari zaroti stari. No kausa apakšējā gala atiet īsāks vai garāks kātiņš (kātainās jūras lilijas) vai arī daudzas ūsiņas jeb cirri, ar kuriem jūras lilijas piestiprinās pie substrāta. Jūras liliju stari pie pie pamata zarojas, kas rada iespaidu, ka no kausa atiet desmit staru. Līdzīgi ofiūru stariem tie ir posmaini, kuru posmi sastāv no savstarpēji kustīgi savienotiem skeleta skriemeļiem, kā rezultātā jūras liliju stari ir samēra lokani. Katram stara posmam pamīšus gan no labās, gan no kreisās puses atiet sānu zari - pinnulas.

Kausa virspuses centrā atrodas mutes atvere, no kuras atiet piecas skropstiņām izklātas ambulakrālās rievas jeb renes, kas tālāk pāriet uz stariem un stiepjas pa to iekšējo virsmu. Šajās rievās izvietotas ambulakrālās kājiņas jeb taustekļi. Vēl kausa virspusē ir īpašs paugurs, uz kura atrodas anālā atvere.

Gremošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no citiem adatādaiņiem jūras lilijām mutes atvere ir vērsta uz augšu. No tās uz kausa iekšpusi iet barības vads, kas tālāk pāriet kuņģī. No kuņģa atiet zarna, kura izliecas uz augšu un atveras anālajā atverē. Jūras lilijas barojas ar sīkiem planktona organismiem, kurus satver ar ambulakrālajiem taustekļiem. Nokļuvušas ambulakrālajās rievās barības daļiņas ar skropstiņu radīto ūdens plūsmu ieplūst mutē.

Ambulakrālā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ambulakrālā sistēma sastāv no gredzenveida kanāla, kas izvietots ap muti, un pieciem radiāliem kanāliem, kas stiepjas zem ambulakrālajām rievām un atbilstoši pa stariem sazarojas. No šiem kanāliem atiet zari uz pinnulām un ambulakrālajiem taustekļiem, ar kuriem satver barību un elpo. šie taustekļi pilda arī taustes funkcijas.

Nedaudz savādāk kā citiem adatādaiņiem jūras liliju ambulakrālā sistēma savienota ar ārējo vidi. No gredzenveida kanāla atiet pieci vai vairāk radiālie kanāli, kuru brīvie gali atveras ķermeņa dobumā. Ķermeņa dobumu ar ārējo vidi saista ļoti daudzas ūdens poras, kas caurauž kausa virspusi.

Nervu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nervu sistēma tiek pārstāvēta trijos veidos. Ektoneirālā nervu sistēma veido apkārt mutei nervu gredzenu, no kura atiet radiālas nervu stiegras, kas stiepjas pa ambulakrālo rievu dibenu, turklāt atrodoties ļoti tuvu virsmai. Hiponeirālā nervu sistēma ir izvietota nedaudz dziļāk. Atšķirībā no citām adatādaiņu grupām ļoti stipri ir attīstīta entoneirālā nervu sistēma, kas kausa aborālajā daļā veido nervu gredzenu, no kura atiet radiālās nervu stiegras uz stariem, stiepdamās pa skriemeļu iekšpusi.

Reproduktīvā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras lilijas ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Gonādas veidojas staru pamatam tuvākajās pinnulās. Dzimumšūnas izkļūst ārā, pārraujot ķermeņa sienas.

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras lilijām ir ārēja apaugļošanās. No apaugļotās olšūnas attīstās divpusīgi simetrisks kāpurs, kas brīvi peld planktonā. Kāpuram nav mutes atveres, bet tikai mutes ieplaka, kas nav savienota ar zarnu traktu. Tādēļ kāpurs neuzņem barību, bet dzīvo un attīstās no ķermenī esošā dzeltenuma krājuma. Kāpurs peld īsu laiku un pēc tam ar speciālu piestiprināšanās bedrīti piestiprinās pie substrāta. Pēc kāda laika kāpuram attīstās kātiņš un tas pārvēršas cistoidejā. Par cistoideju tas nosaukts tādēļ, ka ir līdzīgs izmirušai paleozoja klasei Cystoidea, kuriem stari ir bijuši vāji attīstīti vai to nemaz nav bijis. Tālākajā attīstībā izveidojas stari un bezkātainajām lilijām nokrīt katiņš.

Ekoloģija un izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārakmeņoti jūras liliju kātiņu fragmenti.

Mūsdienās jūras liliju sugu nav daudz. Turklāt tās dzīvo samērā lielā dziļumā (visbiežāk 100 metru dziļumā un dziļāk), bet kātainās jūras lilijas pieskaitāmas pat pie raksturīgiem dziļūdens faunas pārstāvjiem. Tās piestiprinās pie koraļļu skeletiem, rifu nogāzēs un jūras dibenam, un vienmēr tajās vietās, kur ir ūdens straumes. Tās ir izplatītas visās jūrās no Arktikas līdz Antarktikai, izņemot Baltijas un Melno jūru.

Ģeoloģiskā izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras lilijas labi saglabājas fosilā veidā, turklāt senajos ģeoloģiskajos periodos, īpaši paleozojā, tās bija daudz lielākā skaitā un daudzveidīgākas, neka mūsdienās. Jūras lilijas ir pazīstamas sākot ar kembriju, un attiecīgi ir pati senākā adatādaiņu grupa[1]. Tāpēc bieži vien tiek izmantota stratigrāfijā slāņu vecuma noteikšanai. Arī Latvijas augšdevona nogulumos to kātiņu pārakmeņoti posmiņi ir bieži sastopami.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]