Adateņu sēnes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Adateņu sēnes ir sēņu grupa, kuru augļķermeņu himenofors sastāv no adatiņām. Pavisam ir aprakstīts ap tūkstoti šādu sugu, daļa no tām ir mikorizas cepurīšu sēnes, bet vairums - uz kokiem augošas piepes. Daļa šādu sēņu ir klājeniskas, recekļainas vai, kā koraļļu dižadatene, koraļļveidīgas.[1][2] Agrāk himenofora veids bija noteicošais sēņu sistemātikā, kurā atsevišķi iedalīja adateņu (Hydnum), stobriņu un lapiņu sēnes,[3][4] tomēr mūsdienās šis dalījums tiek uzskatīts par novecojušu un sēnes ar adatiņām tiek iekļautas vienās rindās ar citām, un no adateņu sēnēm sistemātikā atlikusi tikai gaileņu rindā iekļautā adateņu dzimta ar tās tipisko sugu dzelteno kliņģereni jeb jomaino adateni.[5] Reizēm ir grūti izšķiet, vai dažu piepju sēņu neregulārais himenofors ir līdzīgāks stobriņiem vai adatiņām, un tādas sugas kā Irpex lacteus var tikt aprakstītas abos veidos. Mikoloģijā pēc molekulārās ģenētikas pētījumiem pēdējos 20 gados tiek uzskatīts, ka adatiņas vairākām sēņu dzimtām atlases ceļā izveidojušās neatkarīgi cita no citas. Vienlaikus ne tikai sadzīvē, bet pat mikologu sastādītajos sēņu noteicējos joprojām sēnes tiek sakārtotas pēc himenofora veida, jo dalījums pēc tā ir uzskatāmāks par zinātnisko.[6] Pazīstamākās dzimtas, kurās iekļautas adateņu sēnes. ir adatenes, ausenītes, bankeras, pie kurām pieder vēršmēleņu ģints un populārākā no adateņu sēnēm parastā vēršmēlene jeb medene, un dižadatenes.[7]

Izmantošana pārtikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums adateņu sēņu sugu pieder pie piepju sēnēm, kuras parasti nav ēdamas to cietības dēļ. No cepurīšu sēnēm sēņotāji labāk pazīst trīs lielākās no tām - labās ēdamās sēnes dzelteno kliņģereni un parasto vēršmēleni, kā arī rūgto vēršmēleni, kuru uzskata par neēdamu rūgtuma dēļ. Par pārējām nezināšanas dēļ klīst visādas baumas, tā, pirms dažiem gadiem brūnzobes kādā Latvijas portālā bez pamata tika nosauktas par indīgākajām sēnēm pasaulē.[8]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 144. lpp.
  2. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 107. lpp.
  3. Index Fungorum
  4. “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 1. sējums, 1981., 41. lpp.
  5. Sugu enciklopēdija
  6. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 234. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  7. H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
  8. Rūsganā brūnzobe ● Peka brūnzobe

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]