Alternatīva Vācijai
| Alternatīva Vācijai Alternative für Deutschland | |
|---|---|
 | |
| Vadītāji | Tīno Hrupalla un Alise Veidele |
| Dibināta | 2013. gada 6. februāris |
| Biedri (2021) | ▼30 776[1] |
| Politiskā pozīcija | labēja |
| Oficiālās krāsas | Gaiši zila |
| Bundestāgs |
81 / 736 |
| Bundesrāts |
0 / 69 |
| Federālo zemju parlamenti |
228 / 1 884 |
| Eiropas Parlaments |
9 / 96 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
"Alternatīva Vācijai" (vācu: Alternative für Deutschland, AfD) ir labēja pretimigrācijas un eiroskeptiska politiskā partija Vācijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Partija ir dibināta 2013. gada aprīlī, tā paša gada septembrī notikušajās federālajās vēlēšanās tā ieguva 4,7% balsu, gandrīz pārvarēja 5% barjeru, lai iekļūtu Bundestāgā. Nākamajā gadā partija ieguva 7 no 96 Vācijai atvēlētajām vietām Eiropas Parlamentā. 2016. gada notiekušajās Vācijas federālo zemju vēlēšanās "Alternatīva Vācijai" iekļuva triju federālo zemju landtāgos.[2] 2017. gada Bundestāga vēlēšanās AfD ieguva 12,6% balsu, bet 2021. gada Bundestāga vēlēšanās 10,3% balsu.
Popularitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2023. gadā partiju atbalstīja 20% iedzīvotāju galvenokārt agrākās VDR teritorijā, kas nostādīja to otrajā vietā aiz kristīgajiem demokrātiem.[3]
Sadarbība ar Krieviju
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas-Ukrainas kara laikā 2023. gada 5. jūlijā AfD iesniedza prasību Vācijas konstitucionālajā tiesā par to, ka valdības lēmums par tanku piegādi Ukrainai nebija saskaņots ar Vācijas parlamentu. Pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums The Insider ziņoja, ka norādi sākt tiesvedību pret Vācijas valsti un tam nepieciešamo finansējumu 2023. gada martā no Krievijas saņēmis partijas AfD Bundestāga deputāta palīgs un naturalizētais Vācijas pilsonis Vladimirs Sergijenko.[4]
Pirms tam 2023. gada 21. aprīlī laikraksts The Washington Post publicēja no 2022. gada jūlija līdz novembrim tapušus Krievijas dokumentus par sadarbību starp AfD un Vācijas kreisajiem ekstrēmistiem masu pretkara protestu organizēšanā pret Vācijas valdības atbalstu Ukrainai.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «AfD Kompakt 03/2016». AfD. 2016. gada 18. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. aprīlī.
- ↑ «Vācijas reģionālajās vēlēšanās Merkeles partija cieš sakāvi». skaties.lv. 2016. gada 14. marts. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.
- ↑ «Galēji labējā «AfD» kļūst par otru populārāko partiju Vācijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-27.
- ↑ «The Insider»: Vācijas galēji labējās partijas tiesāšanās ar valsti – Kremļa pasūtījums lsm.lv 2023. gada 5. augustā
- ↑ Kremlin tries to build antiwar coalition in Germany, documents show. In: Washington Post, 21. April 2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alternatīva Vācijai.- Oficiālā tīmekļa vietne
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|