Pāriet uz saturu

Bundestāgs

Vikipēdijas lapa
20. Vācu Bundestāgs
20. Deutscher Bundestag
20. Vācu Bundestāgs
Tips
Tips Apakšpalāta
Līderi
Bundestāga prezidente Bērbele Basa, SPD
kopš 2021. gada 26. oktobra
Struktūra
Locekļi 630
21stBundestag.svg
Politiskās grupas
  •      SPD (120)
  •      KDA (164)/     CSU (44)
  •      Zaļie (85)
  •      AfD (152)
  •      Kreisie (64)
Vēlēšanas
Pēdējās vēlēšanas 2025. gada 23. februārī
Sēžu zāle
Berlin_reichstag_west_panorama_2.jpg
Valsts karogs: Vācija Reihstāgs, Berlīne, Vācija
Tīmekļa vietne
http://www.bundestag.de

Vācu Bundestāgs (vācu: Deutscher Bundestag) ir Vācijas likumdevējs. Vācijā ir divpalātu parlaments, kur Bundestāgs ir apakšpalāta un Bundesrāts — augšpalāta. Bundestāgs tika izveidots ar 1949. gada Pamatlikumu, nomainot Reihstāgu. Pašreizējā 20. Bundestāga prezidente ir Bērbele Basa (Bärbel Bas) no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas. Kopā apakšpalātā ir 736 locekļi.

Bundestāgs ir viena no spēcīgākajām parlamentārajām institūcijām Eiropā, jo Vācija ir ES lielākā ekonomika un politiskais līderis. Tam ir būtiska loma Eiropas Savienības politikā, migrācijas jautājumos un starptautiskajā drošībā.

Bundestāga funkcijas un pilnvaras

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bundestāgs ir galvenā likumdošanas un izpildvaras kontroles institūcija Vācijā. Tā galvenie uzdevumi ir:

  • Likumu pieņemšana — Bundestāgs izskata un apstiprina visus federālos likumus.
  • Valdības kontrole — parlamenta komisijas un debates uzrauga federālo valdību un kancleru.
  • Kanclera ievēlēšana — Bundestāgs balso par federālā kanclera kandidatūru pēc prezidenta ieteikuma.
  • Budžeta apstiprināšana — nosaka valsts budžetu un nodokļu politiku.
  • Ārpolitikas veidošana — lemj par starptautiskajiem līgumiem un Vācijas iesaisti ES un NATO.

Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem, pēdējās vēlēšanas notika 2021. gada 26. septembrī, taču pēc neuzticības balsojuma 2025. gada 23. februārī notika pirmstermiņa vēlēšanas.

Vēlēšanu rezultāti 24. februārī liecināja, ka kristīgo demokrātu apvienība (CDU/CSU) saņēma 28,6% balsu (208 deputātu vietas; +4,4%), nacionālistu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) 20,8% vēlētāju balsu (152 vietas; +10,4%), sociāldemokrāti (SPD) saņēma 16,4% balsu (120 deputātu vietas; -9,3%), zaļie (Apvienība 90./Zaļie) 11,6% balsu (85 deputātu vietas; -3,1%), kreisie (Die Linke) 8,8% balsu (64 deputātu vietas; +3,9%). Dāņu nacionālās minoritātes partija (SSW) ar 0,2% balsu ieguva 1 deputāta vietu.

Jaunizveidotā kreiso populistu Zāras Vāgenknehtas apvienība (BSW) ar 4,97% balsu palika ārpus parlamenta. Smagu sakāvi cieta Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēma 4,3% balsu un nespēja pārvarēt 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.[1]

  1. «Vācijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši kristīgie demokrāti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-24.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]