Bundestāgs

20. Vācu Bundestāgs; 20. Deutscher Bundestag
Tips
Tips	Apakšpalāta
Līderi
Bundestāga prezidente	Bērbele Basa, SPD ; kopš 2021. gada 26. oktobra
Struktūra
Locekļi	630
Politiskās grupas	SPD (120); KDA (164)/ CSU (44); Zaļie (85); AfD (152); Kreisie (64);
Vēlēšanas
Pēdējās vēlēšanas	2025. gada 23. februārī
Sēžu zāle
	Reihstāgs, Berlīne, Vācija
Tīmekļa vietne
	http://www.bundestag.de

Vācu Bundestāgs (vācu: Deutscher Bundestag) ir Vācijas likumdevējs. Vācijā ir divpalātu parlaments, kur Bundestāgs ir apakšpalāta un Bundesrāts — augšpalāta. Bundestāgs tika izveidots ar 1949. gada Pamatlikumu, nomainot Reihstāgu. Pašreizējā 20. Bundestāga prezidente ir Bērbele Basa (Bärbel Bas) no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas. Kopā apakšpalātā ir 736 locekļi.

Bundestāgs ir viena no spēcīgākajām parlamentārajām institūcijām Eiropā, jo Vācija ir ES lielākā ekonomika un politiskais līderis. Tam ir būtiska loma Eiropas Savienības politikā, migrācijas jautājumos un starptautiskajā drošībā.

Bundestāga funkcijas un pilnvaras

Bundestāgs ir galvenā likumdošanas un izpildvaras kontroles institūcija Vācijā. Tā galvenie uzdevumi ir:

Likumu pieņemšana — Bundestāgs izskata un apstiprina visus federālos likumus.
Valdības kontrole — parlamenta komisijas un debates uzrauga federālo valdību un kancleru.
Kanclera ievēlēšana — Bundestāgs balso par federālā kanclera kandidatūru pēc prezidenta ieteikuma.
Budžeta apstiprināšana — nosaka valsts budžetu un nodokļu politiku.
Ārpolitikas veidošana — lemj par starptautiskajiem līgumiem un Vācijas iesaisti ES un NATO.

Vēlēšanas

Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem, pēdējās vēlēšanas notika 2021. gada 26. septembrī, taču pēc neuzticības balsojuma 2025. gada 23. februārī notika pirmstermiņa vēlēšanas.

Vēlēšanu rezultāti 24. februārī liecināja, ka kristīgo demokrātu apvienība (CDU/CSU) saņēma 28,6% balsu (208 deputātu vietas; +4,4%), nacionālistu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) 20,8% vēlētāju balsu (152 vietas; +10,4%), sociāldemokrāti (SPD) saņēma 16,4% balsu (120 deputātu vietas; -9,3%), zaļie (Apvienība 90./Zaļie) 11,6% balsu (85 deputātu vietas; -3,1%), kreisie (Die Linke) 8,8% balsu (64 deputātu vietas; +3,9%). Dāņu nacionālās minoritātes partija (SSW) ar 0,2% balsu ieguva 1 deputāta vietu.

Jaunizveidotā kreiso populistu Zāras Vāgenknehtas apvienība (BSW) ar 4,97% balsu palika ārpus parlamenta. Smagu sakāvi cieta Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēma 4,3% balsu un nespēja pārvarēt 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.^[1]