Afganistānas Islāma Republika
|
Afganistānas Islāma Republika (puštu: د افغانستان اسلامي جمهوریت, Da Afġānistān Islāmī Jumhoryat; dari: جمهوری اسلامی افغانستان, Jumhūrī-yi Islāmī-yi Afġānistān) bija valsts, kas no 2004. līdz 2021. gadam pārvaldīja Afganistānu. Tā tika dibināta 2004. gadā pēc ASV iebrukuma Afganistānā, pārņemot lielāko valsts daļu no talibu pārvaldītā Afganistānas Islāma Emirāta. Islāma Republika 2021. gadā augustā zaudēja kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas Taliban kaujiniekiem, galu galā zaudējot Kabulu 2021. gadā 15. augustā.
2021. gadā NATO karaspēkam atkāpjoties, talibi maijā sāka masīvu militāru ofensīvu, kas ļāva viņiem trīsarpus mēnešu laikā pārņemt kontroli pār valsti. Afganistānas Islāma Republikas bruņotie spēki ātri izjuka. Republikas institūcijas faktiski sabruka 2021. gada 15. augustā, kad Taliban spēki ienāca Kabulā un Afganistānas prezidents Ašrafs Gani aizbēga no valsts.
Valsts pārvalde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prezidentāla republika, ko pārvaldīja prezidents, valdība, Nacionālā asambleja un pašvaldību padomes.
Konstitūcija pieņemta 2004. gada janvārī.
Parlaments
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Divpalātu parlaments — Nacionālā asambleja — uzsāka darbu 2005. gada 19. decembrī pēc 2005. gada 18. septembrī notikušajām vēlēšanām. Vēlēšanu kandidātes sievietes bija apmēram 10% no kopējā kandidātu skaita un pateicoties kārtībai rezervēt vietas sievietēm deputātēm, sievietes ieguva 27,3% vietu apakšpalātā un gandrīz 30% vietu pašvaldību padomē. Vēlēšanu laikā nogalināja astoņus kandidātus un vairākus darbiniekus, kas iesaistīti vēlēšanu darbā. ES Vēlēšanu Novērošanas Misija ziņoja par pārkāpumiem un krāpšanu vairākās provincēs.[1]
Ārpolitika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Afganistāna Islāma Republika bija pievienojusies Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijai (SAARC). Attiecības ar ES balstījās uz partnerattiecību nolīgumu "Ieguldot jaunā ES — Afganistānas partnerībā", ko parakstīja 2005. gada 16. novembrī Strasbūrā.