Karš pret terorismu

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karš pret terorismu
War on Terror montage1.png
Datums2001. gada 7. oktobris — pašlaik (20 gadi)
Vieta
Visa pasaule
Valstis, kurās kopš 2001. gada notikuši islāma kaujinieku terora akti (2013).

Karš pret terorismu (angļu: war on terror; war on terrorism), dažkārt dēvēts arī par globālo karu pret terorismu, ir ASV un Apvienotās Karalistes vadīta un NATO dalībvalstu, kā arī citu valstu atbalstīta starptautiska militāra kampaņa, kas sākotnēji tika bija vērsta pret Al-Qaeda un citām nevalstiskajām terorisma organizācijām nolūkā tās likvidēt.[1]

Kampaņa sākās neilgi pēc 11. septembra 2001. gada terorakta Amerikas Savienotajās Valstīs kā atbilde uz šo notikumu, bet tā arī nav noslēgusies, jo ir pārtapusi izkliedētā pasākumu kopā pret neskaidriem un arvien jauniem pretiniekiem, kurus vieno naidīga attieksme pret ASV un citas terorisma iezīmes. Militārās kampaņas sākums ir 2001. gada 7. oktobris, bet frāzi "karš pret terorismu" pirmais lietot sāka ASV prezidents Džordžs V. Bušs jau 16. septembrī, lai apzīmētu globālu militāro, politisko, tiesisko un ideoloģisko cīņu pret teroristu organizācijām un režīmiem.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izteiciens “Karš pret terorismu” tiek izmantots, lai raksturotu militāros, poliskos un tiesiskos terorisma apkarošanas projektus, lai mazinātu terorismu pasaulē.[3] Terorisma vēsture nebūt nesākas ar 2001. gadu.

Proti, vēl pirms Al-Qaeda uzbrukumiem Pasaules tirdzniecības centram un dvīņu torņiem Amerikas Savienotās Valstis jau bija saskārušās ar dažādu grupējumu terorismu, piemēram, anarhistu veiktā ASV prezidenta Viljama Makinlija slepkavība 1901. gadā, spridzināšana Oklahomasitijā 1995. gada 19. aprīlī. Kā arī ir iespējams runāt par citviet pasaulē notikušajiem teroraktiem, kas ASV terorisma apkarošanas vēstures attīstībā ir bijuši nozīmīgi, piemēram, 1979. gada 4. novembrī Tuvajos Austrumos, islāma revolūcijas gaitā, musulmaņu studenti sagūstīja vairākus ASV pilsoņus un diplomātus, un 1983. gadā notika militāro baraku spridzināšana Beirutā, u.c.. Līdz ar to uzskats, ka terorisms ASV sākās līdz ar 2001. gadu, ir klaji maldīgs, lai gan tas tūliņ pēc 11. septembra notikumiem guva plašu atsaucību, liekot runāt par t.s. “jauno terorismu”.

Finansējot pētniecību un militāro organizāciju darbību, kas uzlabotu drošības un informatīvās telpas sekmīgu darbību, ASV jaunus drošības pasākumus ieviesa jau aukstā kara noslēguma posmā. Tomēr pēc aukstā kara beigām darbs pie drošības sistēmas uzlabošanas neturpinājās tik intensīvi, cik aukstā kara periodā, jo pēc Padomju Savienības sabrukšanas un Eiropas drošības kampaņām nostabilizējās pārliecība, ka tiešs apdraudējums vairs nepastāv vai ir ārkārtīgi mazticams. Līdz ar to kopš PSRS sabrukuma 1991. gadā līdz 2001. gada teroraktam ASV aktualizējās jautājums, vai tālāka drošības veicināšana vispār ir nepieciešama. Tā kā aukstais karš bija beidzies ar Padomju Savienības sabrukšanu un Eiropā tika īstenotas vairākas kampaņas vardarbības apturēšanai, tad vairs nepastāvēja tiešu apdraudējumu, pret kuriem nepārtraukti aizsargāties.

Ņemot vērā islāmiskā terorisma marginalitāti un plaši izplatīto pārliecību, ka terorisms ir aizgājušo laiku parādība, 11. septembra uzbrukumi ASV izrādījās pārsteigums, kas ierosināja jaunas un enerģiskas kampaņas sākšanos – ASV prezidents Džordžs V. Bušs 20. septembrī uzrunāja ikkatru ar runu: “Mūsu karš pret terorismu sākas ar Al-Qaeda, bet ar to tas nebeigsies".[4]

Jau neilgi pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma, ASV mediju telpa bija baiļu naratīva piesātināta, noskaņojot iedzīvotājus pret citvalstu iebraucējiem, it īpaši Tuvo Austrumu pārstāvjiem. Līdz ar kampaņas “Karš pret terorismu” sākšanu un Buša saukļiem, ASV mediji kultivēja vīrišķīgus un militārus tēlus, kuriem kā galvenais pretinieks tika pretstatīti “dabiski ļauni” teroristi no Tuvajiem Austrumiem, precīzāk Al-Qaeda, tādējādi, pastiprinot drošības prasības pret islāmticīgo valstīm un uzsākot miera uzturēšanas misijās Tuvajos Austrumos, lai apturētu terorisma finansēšanu un rašanos.[5]

Līdz ar to kampaņas sākotnējais uzstādījums bija padarīt Tuvo Austrumu valstis liberāli demokrātiskas, lai tādējādi vienlaikus mazinātu terorisma izplatību un rašanos. Tomēr sākotnēja daļēji ideālistiskā misija kampaņas gaitā bieži vien veicināja agresiju Tuvajos Austrumos, kas lika pārdomāt miera kustību un humanitāro misiju īstenošanas veidus un radītās sekas. Iebrukums Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra lielākoties tika uzskatīts par attaisnojamu, lai cīnītos pret teroristiem, savukārt 2003. gadā īstenotais iebrukums Irākā (pazīstams arī kā Irākas karš) un vēlāk notikusī cietumnieku pazemošana un spīdzināšana Abū Graibas ieslodzījuma vietā vairs netika skatītas, kā leģitimējamas “Kara pret terorismu” darbības.

Jēdziens “terorisms” kļuva arvien problemātiskāks, ļaujot katru vai visus, kas rīkojās pret valsts interesēm dēvēt par teroristiem: “Ikvienam, kam vajadzēja kaut ko apkarot, savus pretiniekus nodēvēja par teroristiem. Tas kļuva par emocionāli uzlādētu vārdu, ko bieži izmantoja ļaunprātīgi, lai nomelnotu politiskos vai ideoloģiskos konkurentus. Arī mūsdienās terorismu bieži jauc ar partizānu karu vai parastām kriminālām izdarībām."[6] Bailes no teroristiskajiem aktiem ietekmēja “Kara pret teroru” raksturu. Kampaņas gaitā tie, kas tika dēvēti par teroristiem, drīzāk bija iedzīvotāji, kuri nebija saistīti ar propagandas popularizēšanu, teroristisko uzbrukumu plānošanu un īstenošanu. Tomēr, terorismam attīstoties un ieņemot jaunas formas un nomainoties varām, ne tikai terorista tēls mainījās, bet mainījās arī kampaņas “karš pret teroru” pamatnoteikumi, aktualizējot cilvēktiesību ievērošanas tēmu, pārtraucot spīdzināšanas taktikas un izvērtējot valstiski vadīto drošības iebrukumu leģitimitāti.

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pret militāro pasākumu “Karš pret terorismu” vērstā kritika galvenokārt vērš sabiedrības un politiķu uzmanību uz kampaņas ētiskajām un ekonomiskajām problēmām. Kampaņas uzturēšana un liberāldemokrātisko ideju izplatīšana ir process, kuram tiek pakļauta ne tikai militāro jomu attīstība, bet arī nodokļu maksātāju un pētnieku ikdiena. Valsts pievēršanās drošības sfērai manāmi ietekmēja citas sociālā sfēras, kuras nespēja attīstīties līdzvērtīgā ātrumā.

Arī jēdziena “karš” izmantošana kampaņas nosaukumā ir raisījusi plašas diskusijas. Proti, NATO armijas nevis karoja pret terorismu, bet drīzāk devās iekarot valstis Tuvajos Austrumos, lai tur izskaustu terorismu. Kā arī kara jēdziens vēsturiski ir daudz piesātinātāks nekā jēdziens “terorisma apkarošana”. Kritiķi apgalvoja, ka jēdziena “kara” izmantošana bija politisks gājiens, kas ļāva valdībām īstenot ilgstošus politiskus un militārus mērķus,[7] mazinot iedzīvotāju brīvību[8] un pārkāpjot cilvēktiesības.

Galvenās militārās kampaņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Presidential Address to the Nation. 11.09.2001.».
  2. Eric Schmitt, Thom Shanker. «U.S. Officials Retool Slogan for Terror War». Skatīts: 13.12.2021.
  3. NGUYEN, MINA (2006). "The War on Terror". Harvard International Review 28 (2): 5–5. ISSN 0739-1854.
  4. «Our war on terror begins with Al Qaeda, but it does not end there.».
  5. Sides, John; Gross, Kimberly (2013-07). "Stereotypes of Muslims and Support for the War on Terror" (en). The Journal of Politics 75 (3): 583–598. doi:10.1017/S0022381613000388. ISSN 0022-3816.
  6. Māris Kūlis. «Terorisms, 9/11 un trīs džihāda fāzes». In Māris Kūlis. Terorisma krustugunīs: Islāma valsts. Rīga : LU FSI, 2018.
  7. «George Monbiot: A wilful blindness». the Guardian (angļu). 2003-03-11. Skatīts: 2021-12-13.
  8. Ryan Singel. «FBI Tried to Cover Patriot Act Abuses With Flawed, Retroactive Subpoenas, Audit Finds». Wired (en-US). ISSN 1059-1028. Skatīts: 2021-12-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]