Agloporīts

Vikipēdijas lapa

Agloporīts ir ugunsdrošs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mitrus mālus ar samaltu akmeņogļu piedevu.[1][2] Pēc tam to granulē un 25-45 minūtes saķepina (t.s. aglomerācija).Pēc atdzesēšanas to atkal sadrupina un šķiro pa frakcijām pēc šķembu izmēra.[2] Materiāls ir granulēts ar 5-40 mm frakcijām, tilpuma svars parasti 500-1000 kg/m³.[3] Nesadegušo akmeņogļu īpatsvars parasti nepārsniedz 3%.[2] 1960. gados Latvijas PSR to ražoja Daugavpils būvmateriālu rūpnīca, kopējā ražošana bija ap 14 000 m³ gadā.[3] Agloporītu izmanto kā pildvielu vieglbetona paneļiem (tos sauc arī par agloporītbetonu), kā arī siltumizolācijai, tai skaitā ceļu būvē.[4] Vieglajam betonam ar agloporīta pildījumu tilpummasa ir 1000-1600 kg/m³, robežstiprība spiedē 10-20 MPa un siltumvadītspēja 0,25-0,48 W/(m*°C).[2] Līdzīgi betonam ar pumeku un keramzītu, agloporītbetonu lieto ēku ārējās konstrukcijās.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «agloporīts | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-12-10.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 L. Popovs. Būvmateriāli un būvizstrādājumi.
  3. 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  28. lpp.
  4. LVceļi

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]