Aija Baumane (tekstilmāksliniece)
Aija Baumane | |
---|---|
Dzimusi |
1943. gada 13. martā Balgales pagasts, Latvija, Ostlande (tagad Latvija) |
Mirusi | 2019. gada 12. jūlijā (76 gadu vecumā) |
Tautība | latviete |
Nozares | tekstilmāksla, pedagoģija |
Mācījusies | Latvijas Mākslas akadēmijā |
Skolotāji | Rūdolfs Heimrāts |
Aija Baumane (1943. gada 13. marts — 2019. gada 12. jūlijs) bija latviešu tekstilmāksliniece un mākslas pedagoģe, LMA profesore.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1943. gadā Balgales pagastā, 1961. gadā absolvēja Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (RLMV), bet 1967. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā. Strādāja par pasniedzēju RLMV (1962—1972); bija LMA Tekstilmākslas katedras pedagoģe (no 1972. gada), Tekstilmākslas katedras vadītāja (1992—2013), asociētā profesore (1992—1994), profesore (no 1994).
Kopš 1963. gada Baumane piedalījās izstādēs, rīkojusi personālizstādes, piedalījusies nozaru un mākslinieku grupu izstādēs, kā arī starptautiskajās žūrētajās skatēs. Darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Lietuvā u.c. Strādājusi galvenokārt gobelēna un jauktajās tehnikās, arī šķiedras mākslas jomā. Bija radījusi darbus sabiedriskajiem interjeriem. Māksliniece audusi monumentāla izmēra gobelēnus, kā arī radījusi telpiskas formas darbus. 1969. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības locekli, 1994. gadā pēc viņas iniciatīvas tika dibināta Latvijas Tekstilmākslas asociācija, Baumane kļuva par LTA prezidenti. Darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Krievijā, Polijā, Ungārijā.
Mirusi 2019. gada 12. jūlijā.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1989. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 2005. gadā apbalvota ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2013. gadā saņēmusi Latvijas Kultūras ministrijas atzinības rakstu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mūžībā aizgājusi tekstilmāksliniece Aija Baumane». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2019. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 14. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Izd. Latvijas enciklopēdija, Rīga 1995.
- Katalogs “5.Rīgas starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle DAUDZVEIDĪBA VIENOTĪBĀ/ DIVERSITY&UNITY”, izd. LNMM Rīga, 2015.
- Katalogs ”4.Rīgas starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle GLOBĀLĀ INTRIGA II/ GLOBAL INTRIGUE II”, izd. LNMM Rīga 2010.
|