Aija Kukule

Aija Kukule
Galvenā informācija
Dzimusi	1956. gada 1. oktobrī (68 gadi); Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Žanri	popmūzika
Nodarbošanās	dziedātāja, mūzikas pedagoģe
Instrumenti	balss
Darbības gadi	1975—pašlaik
Izdevēji	Melodija
Darbība ar	Modo ; Raimonds Pauls ; Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris

Aija Kukule (dzimusi 1956. gada 1. oktobrī Rēzeknē) ir latviešu dziedātāja un mūzikas pedagoģe.

Biogrāfija

1956—1975

A. Kukule mācījusies Atašienes pamatskolā un Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Jau skolas laikā viņa izmēģināja spēkus dziedāšanā, kopā ar Audriņu rokgrupu piedalīdamās festivālā "Liepājas dzintars". Piedaloties dažādos vokālajos konkursos, viņa ieguva tiesības uzstāties uz Sporta manēžas skatuves kādā pasākumā kopā ar profesionāliem solistiem, un tajā viņu pamanīja Raimonds Pauls un piedāvāja sadarboties.^[1]

1975—1991

Deviņpadsmit gadu vecumā A. Kukule 1975. gadā kļuva par vienu no R. Paula ansambļa "Modo" vokālās grupas dalībniecēm. Viņas debija solo mākslinieces statusā notika pāris gadus vēlāk, kad "Modo" ierakstīja albumu "Naktsputni", kurā ir gan kopā ar Mirdzu Zīveri un Pārslu Gebhardi dziedātas dziesmas, gan arī A. Kukules solo dziesmas "Naktsputni", "Kā svece deg" un "Kā caur pelniem". Dziesma "Tai pilsētai" "Mikrofona aptaujā" tiek atzīta par 1978. gada populārāko dziesmu. "Modo" sastāvā A. Kukule palika līdz 1978. gadam. A. Kukule uzvarēja Vissavienības padomju dziesmu jauno izpildītāju konkursā 1976. gada rudenī, tam sekoja turneja pa Padomju Savienību.

1979. gadā viņa kļuva par Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra solisti, turpmākajos gados kopā ar to ierakstīja daudz dziesmu. Tajā laikā viņa turpināja izglītoties, 1983. gadā beidza Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu. 1981. gadā "Mikrofona" aptaujā par gada populārāko dziesmu tiek atzīta R. Paula un L. Brieža dziesma "Dāvāja Māriņa", kuru A. Kukule dzied kopā ar mazo Līgu Kreicbergu. 1983. gadā viņa saņem LPSR Komjaunatnes prēmiju, 1985. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu.

20. gs. 80. gados tika veikti ieraksti un iestudētas koncertprogrammas, tai skaitā kopā ar Viktoru Lapčenoku un bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte" (cikls "Vītola stabules dziesmas"). 1988. gadā, kad agrāk aizliegtā komponista Eduarda Rozenštrauha dziesmas atļauts atskaņot, A. Kukule izpildīja viņa "Ai, māte Latgale". Kopumā dziedātāja iedziedājusi ap 200 latviešu komponistu skaņdarbu, kuri glabājas Latvijas Radio fonotēkā.^[2]

Populārākās dziesmas "Mikrofona" aptaujā: "Kā caur pelniem" (1978, 4. vieta), "Tu un cits" (1979, 7. vieta), "Krēslas stundā" (1980, 6. vieta), "Dāvāja Māriņa" (1981, 1. vieta), "Ilgošanās" (1982, 11. vieta), "Laiks tālāk iet" (1985, 12. vieta), "Atvadas" (kopā ar V. Lapčenoku, 1987, 15. vieta), "Ai, māte Latgale" (1988, 10. vieta).

Pēc 1991. gada

90. gadu sākumā Latvijas filharmonijas kolektīvi beidza pastāvēt, A. Kukules aktīvā koncertdarbība beidzās ar meitas Ances piedzimšanu 1991. gadā. 1993. gadā viņa vēl saņēma Lielo mūzikas balvu par koncertprogrammu "Skumjas acis jums šovakar", kas veidota kopā ar R. Paulu. 1995. gada mūzikla "Meža gulbji" ierakstā viņai uzticēta Pamātes loma. Šajā laikā viņa kļuva par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas kordiriģēšanas pedagoģi un strādāja tur līdz 2005. gadam. 1998. gadā viņa nodibināja vokālo studiju "Omnes", kurā strādāja par vokālo pedagoģi.^[3]

No 1998. līdz 2003. gadam A. Kukule mācījās LU doktorantūrā. 2002. gadā viņa no studijas audzēkņiem nodibināja bērnu kori "Omnes", ar kuru piedalījās vairākos starptautiskos festivālos. Kora nozīmīgākais panākums ir uzvara starptautiskajā bērnu koru konkursā Coralis 2007 Barselonā 2007. gadā.^[2]

2005. gadā izdota A. Kukules izlase "Labākās dziesmas", kurā apokopota 21 dziesma no viņas 70. un 80. gadu repertuāra.

2020. gadā pārizdots A. Kukules 1985. gada soloalbums ar papildu dziesmām, kas ierakstītas šajā periodā.

Diskogrāfija

Albumi

Naktsputni [kopā ar "Modo"]. Melodija, 1978.
Dzied Aija Kukule [EP]. Melodija, 1980.
Идиллия Зимней Дороги/Не yспокаивай [pielikums žurnālam "Krugozor", krievu val.] 1985.
Raimonda Paula dziesmas. Melodija, 1985.
Meža gulbji. Mikrofona ieraksti, 1995.
Labākās dziesmas. Baltic Records Group, 2005.

Dziesmas albumos un izlasēs

"Dresleriāna" - Modo. Dresleriāna (EP, 1977)
"Ziedu karalis", "Nevajag raudāt" - Modo. Devītais vilnis (EP, 1977)
"Ruf, Nachtvogel, Ruf" (Naktsputni, vācu valodā) Internationales Schlagerfestival Dresden 1977 (1978)
"Turpinājums" - Jaunības balss (1978)
"Dziesmiņa lietainā naktī", "Dziesma par lakstīgalu infarktu" - Vizma Belševica. Dzeja (1980)
"Krēslas stundā" - Mikrofons '80 (1981)
"Dāvāja Māriņa", "Atgriešanās" - Mikrofons '81 (1982)
"Ilgošanās" - Mikrofons '82 (1983)
"Dziesmiņa par mirkļiem", "Tikai tevi" - Melodiju stafete 2 (1983)
"Nāc, sēdies manā mākonī" - Ivars Vīgners. Estrādes dziesmas (EP, 1984)
"Ai, māte Latgale" - Eduards Rozenštrauhs (1988)
"Dāvāja Māriņa", "Bēgšana", "Atgriešanās", "Jāņtārpiņš", "Kā caur pelniem", "Neļaujiet nosirmot mātēm" - Raimonds Pauls. Dāvāja Māriņa: Zelta Dziesmas (1995)
"Kā svece deg", "Upei pāri" - Dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju (2013)

Atsauces

↑ http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2210-raimonds_pauls_un_vina_zvaigznes_aija_kukule^{[novecojusi saite]}
↑ ^2,0 ^2,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. augustā. Skatīts: 2013. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2013. gada 17. augustā, Wayback Machine vietnē.
↑ Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 553. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

[1] ttp://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2210-raimonds_pauls_un_vina_zvaigznes_aija_kukule^{[novecojusi saite]}

[omnes.lv-2] 2,0 ^2,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. augustā. Skatīts: 2013. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2013. gada 17. augustā, Wayback Machine vietnē.

[3] Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 553. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

[1]

[2]

[3]