Aina Blinkena

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aina Blinkena
Personīgā informācija
Dzimusi 1929. gada 5. septembrī
Valsts karogs: Latvija Limbaži, Latvija
Mirusi 2017. gada 22. novembrī (88 gadi)
Tautība latviete
Bērni Ina Druviete
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Darba vietas Latvijas Universitāte
Latvijas Zinātņu akadēmija
Alma mater Latvijas Universitāte

Aina Blinkena (dzimusi 1929. gada 5. septembrī Limbažos[1], mirusi 2017. gada 22. novembrī[2]) bija latviešu valodniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vadītāja (1976—1998).

Vairāk nekā 450 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore, pārsvarā par latviešu valodas gramatiku, latviešu literārās valodas vēsturi, terminoloģiju un sociolingvistiku.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1929. gada 5. septembrī Limbažos. 1953. gadā viņa absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.[1] Pēc universitātes absolvēšanas sāka strādāt LZA Valodas un literatūras institūtā, sākumā bija zinātniskā līdzstrādniece (1953—1969), pēc tam vadīja Latviešu valodas nodaļu (1969—1981), no 1981. līdz 1991. gadam Blinkena bija institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā.[1] 1982. gadā kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības biedri.[1] No 1976. līdz 1998. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju.[1]

Iesaistījās Atmodas kustībā un 1988. gada 30. augustā publicēja plašu rakstu “Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo”, kas veicināja valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai Latvijā.[3] 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4]

No 1992. līdz 1997. gadam bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja.[1] Latviešu studenšu korporācijasSpīdola” biedre.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 710. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. Grāmatas Jelgava 94 recenzija. Godīgi par pagātni. Latvijas Avīze. 2016. gada 22. novembris. Atjaunināts: 2016. gada 23. novembrī.
  3. Latviešu valodas institūts trijos laikos Latvijas Vēstnesis Nr. 92 (577) 29.05.1996.
  4. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā