VDK kartotēka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

VDK kartotēka (sarunvalodā: "čekas maisi") ir Latvijas PSR Valsts drošības komitejas alfabētiskā kartotēka, statistiskā kartotēka un citas kartotēkas, kas atbilst Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra 1. fonda 30. apraksta 1., 2., 3. un citām līdz 20. lietai. Pirmās trīs kartotēkas - aģentūras alfabētiskā, aģentūras statistiskā un ārštata līdzstrādnieku sāka publicēt 2018. gada 20. decembrī un plāno pabeigt 2019. gadā. Pārējās 17 kartotēkas pagaidām nav paredzēts publicēt.

Saeima 2018.g. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz publicēt bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus, vai tā sauktos čekas maisus[1].

Kartītēs ir: personas vārds un tēvavārds, dzimšanas gads, vieta un adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervēšanas datums un vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, ka arī atzīmes par aģenta izslēgšanu.

Diskusija par čekas ziņotāju kartotēkas atvēršanu bija daļa no diskusijas par kolaboracionismu plašākā izpratnē, kurā svarīgi bija pateikt, ka sadarbība jebkurš kolaboracionisms ir negatīvi vērtējams, vai tā būtu ziņošana čekai, līdzdarbība izpildvarā vai darbs pašvaldībā okupācijas apstākļos.

Kartotēkas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10 612 kartītes no VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā sadaļā iekļauti dati par VDK aģentiem, rezidentiem, tikšanās dzīvokļu turētājiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un vervēšanas kandidātiem, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam — kara vai citam neparedzētam gadījumam laika periodā no līdz 1991. gada augustam.

4141 kartīte no VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

75 kartītes no VDK ārštata operatīvo līdzstrādnieku uzskaites kartotēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekļauti LPSR Valsts drošības komitejas līdzstrādnieki, kuri nav LPSR Valsts drošības komitejas aktīvajā dienestā.

Datu apstrādes īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VDK datu piekļūvei nav piemērojamas Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteiktās datu subjekta tiesības ierobežot datu apstrādi vai iebilst pret to apstrādi.

VDK dokumenti tiek izmantojami, iesniedzot rakstveida pieprasījumu un uzrādot personas identifikācijas dokumentu klātienē vai norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ārzemnieka identifikācijas kodu, kā arī VDK likumam atbilstošu dokumentu izmantošanas mērķi attalināti.

Sabiedriskā interese[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajās stundās pēc dokumentu publiskošanas “čekas maisu” vietnei bija vairāk nekā 3000 pieslēgumu ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas, Lielbritānijas, ASV, Krievijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas. Tas atbilst Lietuvas pieredzei, kur dienas laikā attiecīgo vietni apmeklēja ap 10 000 interesentu.

Filmas “Lustrum” režisors Gints Grūbe uzskata, ka "cilvēkiem, kuru vārdi ir kartotēkā, jābūt iespējai sniegt savu stāstu par sadarbību ar VDK, kāpēc viņu vārds tur ir."

Sabiedrībā tiek izplatīts viedoklis, ka VDK kartotēkas publiskošana ir nokavēta. Lietuvā 2000. gadā bijušajiem VDK aģentiem un informatoriem deva pusgadu, lai brīvprātīgi atzītu savu sadarbību ar šo iestādi. Šo iespēju izmantoja vairāk nekā 1500 cilvēki. Tie, kas lustrācijas kampaņā tika atmaskoti, varēja zaudēt darbu ne tikai valsts iestādēs, bet arī atsevišķās privātās struktūras[2]. Latvijā sabiedrībā zināmie cilvēki, kuri publiski atzinuši savu sadarbošanos ar VDK: ārsts, bijušais politiķis Georgs Andrejevs, bijušais LU rektors Ivars Lācis, LU profesors Leons Taivans un dzejnieks Jānis Rokpelnis. Pēc VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītāja Kārļa Kangera paziņojuma, VDK kartotēkās esot 583 kultūras darbinieki no kopā 4300[2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Judite Čunka. «Nacionālais arhīvs publisko pirmo «čekas maisu» saturu». www.lsm.lv (latviešu), 20.12.2018. Skatīts: 2018-12-27.
  2. 2,0 2,1 Linda KUSIŅA
-ŠULCE. «Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?». LA.lv (latviešu), 27.12.2017.. Skatīts: 2018-12-27.