Ina Druviete

Vikipēdijas lapa
Ina Druviete
2011. gada 17. oktobris. Deputāte Ina Druviete dod svinīgo solījumu.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. aprīlis
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Juris Radzevičs
Pēctecis Baiba Rivža
Amatā
2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Vjačeslavs Dombrovskis
Pēctecis Mārīte Seile
11. Saeimas deputāte
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 23. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāte
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāte
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
8. Saeimas deputāte
Amatā
2002. gada 5. novembris — 2004. gada 16. decembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1958. gada 29. maijā (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Jaunais laiks
Pilsoniskā savienība
Vienotība
Dzīvesbiedrs(-e) Jānis Druvietis
Profesija filoloģe
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Triju zvaigžņu ordenis

Ina Druviete (dzimusi 1958. gada 29. maijā Rīgā) ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore, politiķe un filoloģe. 8., 9., 10. un 11. Saeimas deputāte. Latvijas izglītības un zinātnes ministre (2004–2006, 2014). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1958. gada 29. maijā Rīgā valodnieces Ainas Blinkenas ģimenē. 1981. gadā ar izcilību beidza Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. 1985. gadā ieguva filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "Kārļa Mīlenbaha zinātniskās darbības nozīme latviešu literārās valodas normu attīstībā"; 1992. gada 25. septembrī nostrifikācijas kārtībā ieguva filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātnisko grādu. Kopš 1992. gada ir LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece. 1996. gadā ieguva habilitētā filoloģijas doktora (Dr. habil. philol.) zinātnisko grādu par habilitācijas darbu "Latviešu valodas sociolingvistiskā situācija (izpētes metodes un raksturojums: statistika, psiholoģija, politika)". Kopš 1997. gada ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore.

Latvijas Republikas 8.–11. Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja (2002–2014). No 2004. līdz 2006. gadam un 2014. gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre.

Kopš 2015. gada ir LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā.

Politiskās partijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]