Aizkraukles kauja (1229)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1229. gada Aizkraukles kauju. Par citām jēdziena Aizkraukles kauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zemgaļu karaspēka atriebības karagājiens bija vērsts pret Zobenbrāļu ordeņa Aizkraukles pili (kartē - Ascheraden).


1229. gada Aizkraukles kauja bija zemgaļu atbildes karagājiens pēc Zobenbrāļu ordeņa karaspēka iebrukuma Zemgales teritorijā iepriekšējā gadā.

Zemgaļu ķēniņš Viestards izlēma doties cauri Upmales un Medenes zemēm un pāri Daugavai iebruka Zobenbrāļu ordenim pakļautajā Aizkraukles zemē. Aizkraukles komturs Markvarts mobilizēja sev padotos līvu un letu karavīrus, lai zemgaļiem atņemtu karagūstekņus. Uzbrukumā zemgaļu apmetnei tika nogalināti ap 500 karavīru, Viestards divkaujā ar Markvartu tam ar liesmojošu vāli izsita zobus un atkāpās uz pili[1]. Šī bija pēdējā kauja, kurā tika pieminēts valdnieka Viestarda vārds.


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika (01729.-01786.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. decembrī. Skatīts: 2009. gada 3. oktobrī.