Austrumu Pareizticīgā baznīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumu Pareizticīgās baznīcas izplatība pasaulē
  Pamatreliģija (virs 75% ticīgo)
  Galvenā reliģija (50%-75% ticīgo)
  Svarīga minoritātes reliģija (20%-50%)
  Minoritātes reliģija (5% - 20%)
  Neliela minoritātes reliģija (1% - 5%)

Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca (grieķu: ὀρθός, orthos — ‘taisns, pareizs’; δόξα, doxa — ‘godināšana, ticība’)[1][2] ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.[3] Aptuvenais sekotāju skaits ir no 225 līdz 300 miljoniem.[4] No tiem lielākā daļa dzīvo Austrumeiropā, Krievijā, Dienvideiropā un Vidējos Austrumos.

Pareizticīgā Baznīca Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka kristīgā ticība mūsdienu Latvijas austrumu daļā ir pazīstama kopš vikingu laikiem 11. gadsimtā. Pirmais kristiešu misionārs Daugavas augštecē bija vikings Torvalds, kas 986. gadā Drofnas pakalnā (Polockas apkārtnē) uzcēla Jānim Kristītājam veltītu klosteri. Savukārt 1030. gadā Novgorodas kņazs Jaroslavs Ugaunijā nodibināja Jurjevas pilsētu un uzcēla tur divas kristīgo baznīcas. No Ugaunijas kristietība izplatījās Tālavā, bet no Polockas Jersikā un Koknesē.

Pēc Lielā Shizmas 1054. gadā kristīgās baznīcas Austrumu un Rietumu daļas arvien vairāk attālinājās, bet pēc Ceturtā Krusta kara un Konstantinopoles ieņemšanas 1204. gadā to attiecības kļuva antagonistiskas. No Indriķa hronikas zināms, ka Livonijas krusta karu sākuma posmā 1209. gadā bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks ielauzās Jersikā un izlaupīja gan pilsētu, gan tās kristīgās baznīcas.

Latviešu valodā līdz mūsu dienām lieto vienus un tos pašus vārdus baznīcas un dievkalpojumu piederumu apzīmēšanai: no krievu pareizticīgās baznīcslāvu valodas aizgūti, piemēram, sekojošie vārdi: krusts, baznīca, grāmata, grēks, svētki, svece, nedēļa, zvans, zizlis, kūma, gavēt, zvanīt, klanīties u.c. Par šādu vārdu ieviešanos mūsu valodā nav ko brīnīties, jo pirmie pareizticības sludinātāji Latvijā bija krievu priesteri. Pāvests Honorijs III savā 1222.gada bullā piemin krievu garīdzniekus, kuri nākuši latviešus kristīt un turēt pie viņiem dievkalpojumus. Bet droši vien jau XIII gs. bija arī latviešu garīdznieki; par to liecina atzīme uz Jura Evaņģēlija, ko slāvu valodā pārrakstījis ap 1270.gadu Jersikas priestera latvieša dēls Juris. XIII gs. vācu krustneši iekaroja senlatviešu valstis un varas līdzekļiem visā Senlatvijā nostiprināja katolicismu, padzenot pareizticīgos garīdzniekus un likvidējot pareizticību.

XIV gs. no Rīgas maģistrāta grāmatām zināms, ka Rīgā bija pareizticīgā Sv. Nikolaja baznīca un konvents Aldaru ielas rajonā. Vēlākajos gadsimtos tās izplatība norisa Krievijas Pareizticīgās baznīcas aizgādībā. 1836. gada 14. septembrī tika nodibināts Pleskavas bīskapijas Rīgas vikariāts. 1843. gadā Pleskavas Garīgajā seminārā sāka mācīt latviešu valodu. 1847. gadā Rīgā tika atvērta pareizticīgo “Latviešu garīgā skola”. Tajā pašā gadā sākās baznīcas grāmatu tulkošana latviešu valodā. 1848. gadā bija 33 pareizticīgo latviešu draudzes. Pēc Krievijas impērijas sabrukuma nodibinoties Latvijas Republikai, Maskavas patriarhs Tihons ar savu lēmumu Nr.1026 atzina autokefālas Latvijas Pareizticīgās baznīcas izveidošanu.

2007. gadā pareizticīgie veidoja trešo lielāko kristīgo konfesiju (117 draudzes, ap 350 tūkstoši ticīgo) Latvijā pēc luterāņiem (299 draudzes, ap 450 tūkstoši ticīgo) un katoļiem (284 draudzes, ap 430 tūkstoši ticīgo). Turklāt vecticībniekiem bija 67 draudzes ar 7635 ticīgajiem.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Ortodoksā baznīca sevi sauc vienkārši par Baznīcu, tāpat kā grieķi senatnē lietoja vārdu kristieši, runājot par pareizticīgajiem. Tas ir tāpēc, ka Austrumu ortodoksā baznīca ir tieši tā kopiena, t.i., eklēzija, kura aizsākās Jeruzalemē piecdesmitajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās, Sv. Garam nonākot. Šī kopiena vēstures gaitā saglabājusies nemainīga daudzās vietās, kas minētas Jaunajā Derībā. Ortodoksajai baznīcai nav jāpierāda savs vēsturiskais īstums - tā ir apustuļu laika Baznīcas tiešs turpinājums." - arhibīskaps Pāvils. Kā mēs ticam?
  2. Publicistikā tiek dēvēta gan par "Austrumu", gan "Ortodokso" Baznīcu, savukārt Sadgrovs lieto "Pareizticīgo jeb Austrumu ortodoksā baznīca" (Sadgrovs M. Kristietības atzarojumi.). Arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadošo speciālistu un pieaicināto profesionāļu — arhitektūras un mākslas zinātnieku veidotajā grāmatā "Rīgas dievnami. Arhitektūra un māksla" tiek lietots apzīmējums "Austrumu ortodoksālā baznīca". Savukārt LR Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standartā tā dēvēta par "pareizticīgo (ortodokso) baznīcu". Arī pāvests Jānis Pāvils II savā uzrunā Ut unum sint lieto gan "Austrumu baznīcas", gan "Ortodoksālās baznīcas", runājot par pareizticīgajiem. Savukārt draudzes "Prieka vēsts" mājaslapā lieto "austrumu rita ortodoksālās baznīcas".
  3. «Christianity». Major Branches of Religions Ranked by Number of Adherents. adherents.com. Skatīts: 2014. gada 22. maijs.
  4. Mary Fairchild. «Christianity:Basics:Eastern Orthodox Church Denomination». about.com. Skatīts: 2014. gada 22. maijs.
  5. Statistika. // Reliģiju enciklopēdija