Akcidence

Vikipēdijas lapa

Akcidence (latīņu: accidens — 'gadījuma, nejaušība') ir nesvarīgais, mainīgais, nejaušais, kas var būt neievērots bez lietas būtības maiņas (lietas mazsvarīgums).

Pirmais to izmantoja Aristotelis savas pasaules vielas skaidrojumiem. Visa izskats atkarīgs no akcidences. Nākamais to lietoja Akvīnas Toms, kas akcidenci izmantojis, lai pierādītu vīna un maizes pārvēršanos. Modernajā filozofijā tā ir apstākļu un iespējamības apvienojums.

Akcidences pretstats ir substance.