Akvamarīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Slīpēts akvamarīns
Dabisks, neapstrādāts akvamarīns

Akvamarīns (nosaukums cēlies no latīņu valodas aqua marine - "jūras ūdens) - caurspīdīgs minerāla - juvelierkvalitātes berila paveids skaistā zili zaļā krāsā. Jo spēcīgāka, izteiktāka zili-zaļā krāsa, jo akmens ir vērtīgāks. Lielākā daļa no pārdošanā esošā akvamarīna ir karsēta cēlākas krāsas iegūšanai. Raksturīgo akmens krāsu dod titāna vai divvērtīgās dzelzs piejaukumi.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akvamarīns ir izplatīts un atrodams lielā daļā no berila atradnēm. Augstākās kvalitātes akvamarīns nāk no Krievijas (Urāli - Tokovaja upe un Južakovas ciemats), Šrilankas, kā arī no Brazīlijas (Baija, Espiritusanta, Minasžeraisa), Kenijas, Madagaskaras, Malavi, Tanzānijas, Zambijas. Vislielākais jebkad atrastais akvamarīns ir atrasts Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, pie Marambaijas pilsētas 1910. gadā. Tas svēra vairāk nekā 110 kg, bija 48,5 cm garš un 42 cm plats.

Latvijai tuvāk akvamarīns atrasts Somijā - Dienvidkarēlijā, Lūmaki pegmatītā.

Ticējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Akvamarīns ir marta horoskopa akmens
  • Viduslaikos ticēja, ka akvamarīns spēj neitralizēt indi
  • Senos laikos jūrnieki braucienos līdzi ņēma akvamarīnu un ievietoja tos spilvenos - viņi ticēja, ka tas nodrošinās drošu ceļojumu. Pastāvēja arī ticējums, ka nāras ķermeņa zivs daļa ir no akvamarīna.