Lai gan dabā titāns nav sastopams brīvā veidā, tas ir devītais izplatītākais elements Zemes garozā.[1] Titāns galvenokārt ir sastopams rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Nozīmīgākie titānu saturošie minerāli ir rutils un ilmenīts, tie abi satur titāna dioksīdu. Titānu nevar iegūt ar pirometalurģiskām metodēm (reducējot ar oglekli paaugstinātā temperatūrā), tāpēc, ka tas tad reaģē ar gaisu. Titānu iegūst no tetrahlorīda, kuru pēc tam attīra un reducē inertu gāzu atmosfērā ar magniju. Šī ir dārga metode.
Titāna tetrahlorīds istabas temperatūrā ir šķidrums. Savienojumos titāns parasti ir četrvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +4. Pazīstami arī trīsvērtīgā un divvērtīgā titāna savienojumi (tie ir reducētāji).
Dabā ir sastopami pieci stabili titāna izotopi. Visizplatītākais ir titāns-48 (73,72% no kopējā titāna daudzuma dabā).[2] Titāns-46 ir 8,25%, titāns-47 ir 7,44%, titāns-49 ir 5,41%, bet titāns-50 ir 5,18% no kopējā daudzuma.[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Titāns.
