Šrilanka

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika
இலங்கை ஜனநாயக சமத்துவ குடியரசு
Sri Lankā Prajathanthrika Samajavadi Janarajaya / Illankai Chananaayaka Chosalisa Kudiyarasu
Šrilankas karogs Šrilankas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Sri Lanka Matha
Location of Sri Lank
GalvaspilsētaKolombo (komerciālā)
Kote (administratīvā)
Valsts valodas singāļu un tamilu valoda
Valdība
 -  Prezidents Ranils Vikremesings
 -  Premjerministrs Dinešs Gunavardena
Dibināšana
 -  no Lielbritānijas 1948. gada 4. februārī 
Platība
 -  Kopā 65 610 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. gadā 20 277 597 
 -  Blīvums 323/km² 
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $142,719 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $7046[1] 
Džini koef. (2010) 0,364 (vidējs) 
TAI (2013) ▲ 0,750 (augsts) (73.)
Valūta Šrilankas rūpija (LKR)
Laika josla SLST (UTC+5:30)
Interneta domēns .lk
ISO 3166-1 kods 144 / LKA / LK
Tālsarunu kods +94

Šrilanka (singāļu: ශ්‍රී ලංකාව, śrī laṃkāva, tamilu: இலங்கை, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972. gadam Ceilona, ir salu valsts Dienvidāzijā. Tā atrodas apmēram 31 km attālumā no Indijas dienvidu krasta. Tai ir jūras robeža ar Indiju un Maldīviju. Šrilanka bieži tiek saukta par "Indijas okeāna pērli". Šrilankā dzīvo gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šrilanka vēsturiski ir viens no ekonomiski un sociāli attīstītākajiem Dienvidāzijas reģioniem, taču kopš 21. gadsimta sākuma ekonomikā pieauga nevēlamas tendences, kas 2019. gadā noveda pie smagas finanšu krīzes, kura turpmākajos gados pieļauto kļūdu dēļ kļuva arī ekonomiska un sociāla.

2019. un turpmāko gadu krīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2005. gada Šrilanku pārvaldīja Radžapaksu klans, kurš orientējās uz tūrisma ienākumiem pie ārvalstu tiešas investēšanas tajos un uz ārējiem aizņēmumiem, nepietiekami attīstot vietējo ekonomiku. Imports gandrīz divreiz pārsniedza eksportu, valsts un tās vārdā aizņemošos komercbanku parādi pieauga, Šrilankas rūpijas kurss tika mākslīgi uzturēts pārāk augstā līmenī.[2] Brīdinājumi par ekonomisko nedrošību bija bieži, taču valdība tos ignorēja, būdama aizņemta ar politiskām problēmām, un valdošā koalīcija neapstiprināja sava premjerministra 2015. gadā iesniegto ekonomikas atveseļošanas programmu.[2] Citi svarīgi apstākļi bija pārmērīgā korupcija, tai skaitā saistīta ar lielu kredītu ņemšanu no Ķīnas uz neefektīviem infrastruktūras projektiem (Hambantotas ostas un Radžapaksas lidostas uzbūve u.c.), kā rezultātā lielu daļu ārējā parāda kontrolē Ķīna, un neveiksmīgas naudas atmazgāšanas shēmas.[2]

2018. gadā politiskā krīze stāvokli saasināja, bet 2019. gada sākumā tika izziņota Covid-19 pandēmija, kas praktiski atņēma valstij un nodarbinātajiem tūrisma nozares ienākumus. Papildus tam, musulmaņu teroristi 2019. gadā veica pret kristiešiem vērstu sprādzienu sēriju, kas arī ietekmēja tūrismu. 2019. gadā valdība, lai stimulētu ekonomiku, samazināja nodokļus, taču tas nenesa cerēto rezultātu. 2021. gadā tika izdarīta vēl viena kļūda — zaļā lobija ietekmē[3] valsts lauksaimniecību sāka pārvest uz organisko stilu, aizliedzot ievest pesticīdus un minerālmēslus un tā kļūstot par pasaulē pirmo organiskas lauksaimniecības valsti,[4] kas jau tai pašā gadā noveda pie iegūtās lauksaimniecības produkcijas samazināšanās,[5] kā arī tās barības vērtības krišanās.[6] Šrilanka, kas līdz tam pilnībā nodrošināja sevi ar rīsiem — galveno valsts pārtikas kultūru, bija spiesta sākt tos ievest, iztērējot pusmiljardu dolāru.[3] 2021. gada beigās valdība sāka mīkstināt šo politiku, taču pilnībā atjaunot agrāko lauksaimniecības līmeni neizdevās,[3] un dārzeņu cenas to trūkuma dēļ gada beigās bija pieaugušas pieckārtīgi.[7] Jau pirms tam 22% valsts iedzīvotāju patērēto kaloriju tika ievestas no ārzemēm, bet pēc tā kļuva aizvien grūtāk iepirkt vajadzīgo pārtiku un degvielu, jo valsts ārvalstu valūtas rezerves tuvojās izsmēlumam, bet resursu cenas pasaulē turpināja pieaugt. Valūtas rezerves, kas 2018. gadā vēl bija 10 miljardu dolāru, 2022. gada sākumā bija vairs tikai 2 miljardi. Vēl vienu triecienu izdarīja Krievijas iebrukums Ukrainā, jo abas šīs valstis līdz tam piegādāja Šrilankai gan labību, gan tūristus. 2022. gada martā valūtas trūkuma un privātā kapitāla bēgšanas dēļ gandrīz divkārt pazeminājās Šrilankas rūpijas kurss.[5] Aprīlī elektrība lielā daļā valsts kļuva pieejama tikai pusi diennakts,[8] slimnīcās trūka zāļu un maināmo instrumentu.[9] Maijā iekšējā inflācija sasniedza 40%. Valsts ārējā parāda ik gadus izmaksājamie procenti līdz 2030. gadam vien bija 2—3 miljardi dolāru gadā, kopējais parāds 2022. gada pavasarī 51 miljards,[10] 2022. gadā nomaksājamais — 4 (pēc cita avota 7[11]) miljardi, un apzinoties, ka nomaksāt to nav iespējams, valdība 2022. gada maijā pirmoreiz Šrilankas vēsturē izziņoja defoltu.[12] Parādu izmaksa tika apturēta, lai par atlikušo naudu iepirktu minimālu daudzumu pārtikas un degvielas. 28. jūnijā uz laiku tika pārtraukta degvielas pārdošana privātajam transportam.[13] 2022. gada jūlijā tika cerēts, ka pusgada laikā krīzi izdosies apturēt un parādus restrukturizēt.[12] Jūlijā notika masu protesti ar valdības ēku sagrābšanu, kas noveda pie prezidenta un premjerministra bēgšanas no valsts.[14] Prezidents drīz pēc tam atkāpās no amata, nododot formālo varu premjerministram.[15]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šrilankas iedzīvotāji ir divu tautu pārstāvji: 74% iedzīvotāju ir singali, kas lielākoties ir budisti, un 18% iedzīvotāju ir tamili, kas ir hinduisti. Abas tautas Šrilanku apdzīvo jau vairāk nekā 1400 gadus. To starpā valdošais saspīlējums no 1983. līdz 2009. gadam izvērtās nežēlīgā pilsoņu karā. Konflikta laikā starp valdības spēkiem un tamilu nemiernieku grupu "Tamilu atbrīvošanās tīģeri" gāja bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku, un bruņotie spēki iztērēja daudz līdzekļu, tā vājinot Šrilankas ekonomiku.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šrilankas nacionālais sporta veids ir volejbols, tomēr populārākais sporta veids ir krikets. 1996. gadā Šrilankas kriketa izlase ieguva Pasaules kausu. Olimpiskajās spēlēs Šrilankas sportisti ir ieguvuši divas medaļas (abas sudraba medaļas). Pirmo medaļu neilgi pēc neatkarības pasludināšanas 1948. gadā 400 metru barjerskrējienā ieguva Dankans Vaits (Duncan White), bet otro medaļu 2000. gadā 200 metru sprintā ieguva Susantika Džajasingha (Susanthika Jayasinghe).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Sri Lanka». International Monetary Fund. Skatīts: 2014. gada 15. jūlijs.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Sri Lanka’s deep economic crisis:Wasted four years and a wasting election year | Daily FT». www.ft.lk (English). Skatīts: 2022-07-12.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Ted Nordhaus, Saloni Shah. «In Sri Lanka, Organic Farming Went Catastrophically Wrong». Foreign Policy (en-US). Skatīts: 2022-07-12.
  4. ↑ «Sri Lanka Going Organic: Rethink the strategy; Agriculturists Write to President | The Sri Lankan Scientist» (en-US). 2021-06-08. Skatīts: 2022-07-12.
  5. ↑ 5,0 5,1 Noah Smith. «Why Sri Lanka is having an economic crisis». Noahpinion, 2022-07-12. Skatīts: 2022-07-12.
  6. ↑ «Organic Farming In Sri Lanka – Ideology Of Hitler & Sri Lankan Agri "Cults"». Colombo Telegraph (en-US). 2021-06-30. Skatīts: 2022-07-12.
  7. ↑ «Sri Lanka’s Plunge Into Organic Farming Brings Disaster - The New York Times». web.archive.org. 2022-05-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-10. Skatīts: 2022-07-12.
  8. ↑ «The Powerful Rajapaksa Dynasty Bankrupted Sri Lanka In Just 30 Months». NDTV.com. Skatīts: 2022-07-12.
  9. ↑ «Hospitals run out of endotracheal tubes for new-born babies - Latest News | Daily Mirror». www.dailymirror.lk (English). Skatīts: 2022-07-12.
  10. ↑ «Sri Lanka to default on external debt of $51 billion pending IMF bailout». Hindustan Times (angļu). 2022-04-12. Skatīts: 2022-07-12.
  11. ↑ Ee Ming Toh. «Sri Lanka's central bank chief says measures to deal with economic crisis may not be 'palatable'». CNBC (angļu), 2022-03-08. Skatīts: 2022-07-12.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Sri Lanka Falls Into Default For The First Time Ever». Bloomberg.com (angļu). 2022-05-19. Skatīts: 2022-07-12.
  13. ↑ «Non-essential petrol sales halted for two weeks in Sri Lanka». BBC News (en-GB). 2022-06-28. Skatīts: 2022-07-12.
  14. ↑ «Sri Lankan President Gotabaya Rajapaksa to resign, Parliament speaker says; protesters storm his residence». www.cbsnews.com (en-US). Skatīts: 2022-07-12.
  15. ↑ LETA. «Šrilankā pieņemta aizbēgušā prezidenta atkāpšanās». delfi.lv (latviešu), 2022-07-15. Skatīts: 2022-07-16.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašpasludinātās valstis
Atkarīgās teritorijas
Teritorijas ar nenoregulētu statusu
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šrilanka&oldid=3806417"