Akvatinta
Akvatinta (no itāļu: aqua — ‘ūdens’ un tinta — ‘nokrāsots’) ir grafikas dobspiedes tehnikas vara gravīras veids.[1]
Akvatintas tehnikā tiek sagatavota metāla plāksne, izmantojot sveķainu asfalta pulveri vai kolofoniju, vai abu maisījumu, ko vienmērīgi noklāj metāla plāksnei un silda. Uz sagatavotās plātnes var veidot zīmējumu ar otu. Pēc zīmējuma veidošanas plātni nedaudz iekodina ar skābi, pateicoties kam rodas niansēta, nevienmērīga virsma, bet novilkumam veidojas dažāda spilgtuma tonējums. Aizvien niansētāku toni var panākt, atkārtojot kodināšanu.
Ar terminu "akvatinta" apzīmē gan dobspiedes tehniku, gan arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Akvatinta atgādina zīmējumu ar tušu vai akvareli.
Akvatinta radās Francijā ap 1760. gadu, to izgudroja franču mākslinieks Žans Batists Leprenss. Sākotnēji šī tehnika tika pielietota kā reproducējošās vai krāsainās gravīras veids, bet 19.—20. gadsimtā akvatinta kļuva ļoti populāra, pateicoties Fransisko Gojam, kas spēja apvienot akvatintas un oforta īpašības.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 10. lpp. ISBN 9984-369-62-5.
 | Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |