Aleksandra arhipelāgs
| Aleksandra arhipelāgs | |
|---|---|
|
Šeltera sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 57°29′0″N 135°06′0″W / 57.48333°N 135.10000°WKoordinātas: 57°29′0″N 135°06′0″W / 57.48333°N 135.10000°W |
| Salu skaits | ~1100 |
| Platība | 35 000 km² |
| Garums | 480 km |
| Platums | 160 km |
| Augstākais kalns |
Venjaminova smaile 1643 m |
| Administrācija | |
|
| |
| Pavalsts | Aļaska |
| Lielākā pilsēta | Sitka |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 37 159 |
| Blīvums | 1,1/km² |
|
| |
Aleksandra arhipelāgs (angļu: Alexander Archipelago) ir ap 480 km garš un līdz 160 km plats klinšainu salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļaustrumos Ziemeļamerikas piekrastē. Ietilpst Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Veidojies kā iegrimis Piekrastes kalnu grēdas atzars, kura augstākais kalns Venjaminova smaile Baranova salā sniedzas līdz 1643 m vjl. Sastāv no vairāk kā 1100 salām un klintīm, lielākās no kurām ir Velsas Prinča sala (6675 km²), Čičagova sala (5306 km²), Admiralitātes sala (4264 km²), Baranova sala (4162 km²), Kuprejanova sala (2802 km²), Reviljahihedo sala (2755 km²) un Kuju (1962 km²).[1] Diksona šaurums dienvidos to atdala no Karalienes Šarlotes salām.[2] Salas pirmiedzīvotāji ir tlingitu un haidu indiāņi. Pirmie no eiropiešiem to atklāja Vitusa Beringa ekspedīcija 1741. gadā. Nosaukts par godu tirgotājam un Krievu Amerikas pārvaldniekam (1790-1818) Aleksandram Baranovam.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 27. lpp.
- ↑ Tongass National Forest
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra arhipelāgs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|