Aleksandra arhipelāgs

Aleksandra arhipelāgs
	Šeltera sala
	Aleksandra arhipelāgs Aleksandra arhipelāgs
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	57°29′0″N 135°06′0″W / 57.48333°N 135.10000°WKoordinātas: 57°29′0″N 135°06′0″W / 57.48333°N 135.10000°W
Salu skaits	~1100
Platība	35 000 km²
Garums	480 km
Platums	160 km
Augstākais kalns	Venjaminova smaile; 1643 m
Administrācija
	ASV
Pavalsts	Aļaska
Lielākā pilsēta	Sitka
Demogrāfija
Iedzīvotāji	37 159
Blīvums	1,1/km²
	Aleksandra arhipelāgs Vikikrātuvē

Aleksandra arhipelāgs (angļu: Alexander Archipelago) ir ap 480 km garš un līdz 160 km plats klinšainu salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļaustrumos Ziemeļamerikas piekrastē. Ietilpst Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Veidojies kā iegrimis Piekrastes kalnu grēdas atzars, kura augstākais kalns Venjaminova smaile Baranova salā sniedzas līdz 1643 m vjl. Sastāv no vairāk kā 1100 salām un klintīm, lielākās no kurām ir Velsas Prinča sala, Čičagova sala, Admiralitātes sala, Baranova sala.^[1] Diksona šaurums dienvidos to atdala no Karalienes Šarlotes salām. Salas pirmiedzīvotāji ir tlingitu un haidu indiāņi. Pirmie no eiropiešiem to atklāja Vitusa Beringa ekspedīcija 1741. gadā. Nosaukts par godu tirgotājam un Krievu Amerikas pārvaldniekam (1790-1818) Aleksandram Baranovam.

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra arhipelāgs.