Aleksandrs Hellers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Hellers
Александр Гиршевич (Григорьевич) Геллер
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 12. novembrī
Miris 2014. gada 10. martā (82 gadi)
Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās šahists, patentu eksperts, žurnālists

Aleksandrs Hellers (krievu: Александр Гиршевич (Григорьевич) Геллер; 1931. gada 12. novembris - 2014. gada 10. marts, Sanktpēterburga) bija Krievijas šaha meistars.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar šahu sācis nodarboties Otrā pasaules kara gados. 1944. gadā iestājies Ļeņingradas pionieru pils šaha pulciņā. 1949. gadā bijis Ļeņingradas junioru komandas līderis, kad tā uzvarējusi PSRS junioru komandu šaha čempionātā Maskavā.[1] 1959.gadā Hellers ieņēmis otro vietu (aiz Borisa Spaska) Ļeņingradas šaha čempionātā un izpildījis PSRS sporta meistara normu.[2] Bieži piedalījies dažādās Ļeņingradas komandu šaha sacensībās, arī pilsētas mačos ar citu pilsētu komandām. Bijis 1962. gada Latvijas šaha čempionāta dalībnieks un izcīnījis tajā 7. vietu.

Vēlākajos gados aktīvi piedalījies korespondencšaha sacensībās. Kopā ar Ļeņingradas komandu uzvarējis PSRS 5. komandu čempionātā (1975-78), sasniedzot labāko rezultātu pie sestā galdiņa. 1983. gadā Starptautiskās korespondencšaha federācijas kongresā Poznaņā par sasniegumiem 4. Baltijas valstu turnīrā Helleram piešķirts starptautiskā korespondencšaha meistara nosaukums.[3]

Ilgus gadus strādājis par patentu ekspertu Ļeņingradas optikas rūpnīcā LOMO, kā arī bijis šaha žurnālists. Publicējies žurnālos "64", "Schachmaty v SSSR", "Šahs", kuros bijis populārs ar saviem nostāstiem par dažādiem atgadījumiem šaha turnīru laikā. Bijis arī šaha sacensību tiesnesis, un 1988. gadā Starptautiskā šaha federācija (FIDE) piešķīra viņam starptautiskā arbitra nosaukumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]