Aleksandrs Herbstmans
Izskats
| ||||||||
|
Aleksandrs Herbstmans (krievu: Александр Иосипович Гербстман; dzimis 1900. gada 10. aprīlī, miris 1982. gada 22. maijā) bija padomju, no 1980. gada zviedru filologs un šaha problēmists.[1]
Šaha kompozīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1924. gada publicējis vairāk nekā 300 etīdes, ieguvis 150 dažādas atzinības. tai skaitā 24 pirmās. Strādājis pie tēmām: iemūrēšana, pozicionālais neizšķirts, maldinājums un citām. PSRS individuālo šaha kompozīcijas čempionātu dalībnieks: 4. čempionāts (1955) — 3. vieta; 5. čempionāts (1959) — 5.-6. vieta, PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.[2] No 1956. gada starptautiskais tiesnesis[3], no 1959. gada starptautiskais meistars šaha kompozīcijā.[4]
Etīžu piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etīdes Nr. 1 risinājums:
- 1. d4+ Ke4 2. Lf3+ Kd3 3. Le2+ Kd3 4. axb7 Lxd4+ 5. Kc4! Le5 6. Ld3#
Etīdes Nr. 2 risinājums:
- 1. Tf3+! Kg2 2. Tb3 Zac3+ 3. Kc1! Txa1 4. Tb2+ Kg1 5. Ta2! Zxa2+ (5... Txa2 pats) 6. Kb2! =
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Шахматная партия и композиция, М. — Л., 1930;
- Шахматный этюд в СССР, Л. — М., 1934;
- Современный шахматный этюд, М. — Л., 1937;
- Падение черного короля, Алма-Ата, 1958;
- Рассказы о белом слоне, М. 1959;
- Шахматы из березовой коры, Алма-Ата, 1960;
- Избранные шахматные этюды, М., 1964.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 83. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ Игорь Бердичевский. Шахматная еврейская энциклопедия (krievu). Москва : Russian Chess House, 2016. 65. lpp. ISBN 978-5-94693-503-6.
- ↑ «Starptautiskie tiesneši šaha kompozīcijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 27. februārī.
- ↑ «Starptautiskie meistari šaha kompozīcijā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 27. februārī.
Papildu literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Советский шахматный этюд. Составители: А. П. Казанцев и др., 1955, 206.—221. lpp. (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|