Skrjabina agrīnajiem darbiem ir raksturīga liriska un idiosinkrātiska tonālā valoda, ko ietekmējusi Friderika Šopēna mūzika. Vēlāk Skrjabins, neatkarīgi no Arnolda Šēnberga, attīstīja ļoti atonālu un disonējoši muzikālo sistēmu (saskaņotu ar misticismu). Skrjabins ietekmējās no sinestēzijas — viņš krāsas saistīja ar savas atonālās skalas harmoniskajiem toņiem — un viņa krāsu sasaistītais kvintu aplis bija ietekmēts no teozofijas. Daži Skrjabinu uzskata par galveno krievu simbolisma komponistu.