Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis 1769. gada 14. septembrī, miris 1859. gada 6. maijā) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.
Dzimis Berlīnē, Prūsijas Karalistē, aristokrātu ģimenē (viņa krusttēvs bija nākamais karalisFrīdrihs Vilhelms II). Pamatizglītību guvis mājās. 1787. gadā uzsāka ekonomikas un finanšu studijas Viadrinas Universitātē Frankfurtē pie Oderas, bet jau 1789. gada pavasarī nomainīja augstskolu, uzsākot studijas Getingenes Universitātē, un apguva dažādas zināšanas medicīnā, matemātikā, fizikā, ķīmijā u.c. Vēlāk Humbolts studēja arī valodas un ekonomiku Hamburgā, kā arī Freibergas un Jēnas universitātēs. 1790. gadā veica savu pirmo ceļojumu, apceļojot vācu zemes, Angliju un Franciju. 1796. gadā pēc mātes nāves saņēmis mantojumu, nolēma pievērsties nezināmo zemju apceļošanai un izpētei.
Ar savu 1799. gada jūlijā uzsāktu ceļojumu uz Spānijas kolonijām Dienvidamerikā, kura laikā Humbolts veica vairākus nozīmīgus ģeogrāfiskus un botāniskus atklājumus, viņš ieguva pasaules slavu. Pierādījums viņa popularitātei, bija vizīte pie ASV prezidenta Tomasa Džefersona, kas notika trīs nedēļas pēc ceļojuma. Atgriezies Eiropā viņš tika iecelts par Berlīnes Zinātņu Akadēmijas locekli, kā arī par Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III kambarkungu. Caurbraucot uz Krieviju Aleksandrs fon Humbolts ir uzturējies arī Latvijas teritorijā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs fon Humbolts.
