Aleksejs Gricajs
| Aleksejs Gricajs Алексей Грицай | |
|---|---|
| Pilnais vārds | Алексей Михайлович Грицай |
| Dzimis |
1914. gada 22. februārī Sanktpēterburga, Krievijas impērija (tagad Krievija) |
| Miris |
1998. gada 6. maijā (84 gadu vecumā) Maskava, Padomju Savienība (tagad Krievija) |
| Nozares | Glezniecība |
Aleksejs Gricajs (krievu: Алексей Михайлович Грицай; dzimis 1914. gada 7. martā [v.s. 22. februārī], miris 1998. gada 6. maijā) bija padomju, krievu mākslinieks-gleznotājs, skolotājs.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksejs Gricijs dzimis 1914. gada 22. februārā 7. [v.s. martā] gadā Petrogradā.
Studējis Ļeņingradā S. M. Zeidenberga studijā. 1932.-1939. gados viņš studēja Ļeņingradas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā pie S. Abugova , I. Brodskis un V. Jakovļeva.
Viņš pasniedza Maskavas mākslas skolā 1905. gada piemiņai[1], 1948.-1952. un 1964.-1998. gadā - Maskavas Mākslas institūtā. V.I.Surikovs. Kopš 1964. gada viņš vadīja personīgo darbnīcu. Kopš 1966. gada - profesors.
Starp mākslinieka gleznām ir "Elektriskās krāsnis" (1947), "Žiguļos. Vētraina diena" (1948-1950), "Pār Volgu" (1950-1952), "Vakarā" (1954), "Sievas un dēla portrets" (1954), "Ļeņingrada. Vasaras dārzs" (1956), "Sniegpulkstenītes. Osinnik" (1957), "Pirmie zaļumi. Ganāmpulks" (1957), "Nakts veranda" (1959), "Migla. Teļi" (1962), "Pavasara laiks" (1959-1965), "Melnais ūdens" (1967), "Pavasara krēsla. Grava” (1972-1973), “Ledlauzis” (1984-1985). Pēdējos gados viņš galvenokārt gleznoja Maskavas apgabala ainavas.
Mākslinieka darbi tiek glabāti Valsts Tretjakova galerijā, Valsts krievu muzejā un virknē citu muzeju.
PSRS Mākslas akadēmijas akadēmiķis (1964). PSRS Mākslinieku savienības loceklis. RSFSR Mākslinieku savienības Organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1957-1960).
Viņš nomira 1998. gadā Maskavā. Apglabāts Vagaņkovas kapsētā.
Apbalvojumi un tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- KPFSR cienījamais mākslinieks (1959) - par izciliem pakalpojumiem tēlotājmākslas jomā[2]
- KPFSR tautas mākslinieks (1963) - par lieliskiem pakalpojumiem padomju tēlotājmākslas jomā[3]
- PSRS tautas mākslinieks (1974) - par lieliskiem sasniegumiem padomju tēlotājas mākslas attīstībā[4]
- Staļina trešās pakāpes prēmija (1951) - par ainavu “Žigulī. Vētraina diena" (1948-1950)
- Staļina trešās pakāpes prēmija (1952) - par gleznu "PSRS Zinātņu akadēmijas prezidija sanāksme" un par padomju zinātnieku portretu sēriju (ar līdzautoriem)
- PSRS Valsts prēmija (1978) - par ainavu sēriju "Pavasara diena Okā", "Maijs. Pavasara siltums", "Pavasara krēsla. Grava", "Maija vakars", "Pavasara mēness nakts", "Aizaugušajā parkā"
- I. Repina vārdā nosauktā KPFSR valsts balva (1973) - par ainavām "Aprīļa vakars", "Vētraina diena", "Grava. Pavasaris", "Sniegpulkstenītes", "Mēness lēkts"
- Darba sarkanā karoga ordenis
- Tautu draudzības ordenis (1994) - par lielu ieguldījumu tēlotājas mākslas attīstībā un starptautisko kultūras saišu stiprināšanā[5].
- Divi Tēvijas kara II pakāpes ordeņi (1943, 1985)
- Medaļa "Par drosmi"[6]
- Bronzas medaļa pasaules izstādē Briselē (1958) - par gleznu “Sniegpulkstenītes. Osinnik" (1957).
Atmiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2020. gada augustā uz Maskavas Verkhnyaya Maslovka ielas Nr. 3 majas fasādes[7][8] tika uzstādīta mākslinieka piemiņas plāksne.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «МГАХУ памяти 1905 года. Сайт Artru.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-26. Skatīts: 2012-01-25.
- ↑ Указ Президиума Верховного Совета РСФСР от 26 января 1959 года «О присвоении почётных званий РСФСР работникам изобразительного искусства»
- ↑ Указ Президиума Верховного Совета РСФСР от 12 апреля 1963 года «О присвоении почётного звания народного художника РСФСР работникам изобразительного искусства Российской Федерации»
- ↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 31 мая 1974 года № 6079 «О присвоении почётного звания народного художника СССР Грицаю А. М.»
- ↑ Указ Президента Российской Федерации от 6 мая 1994 года № 889 «О награждении орденом Дружбы народов Грицая А. М.»
- ↑ Выставка произведений членов Академии художеств СССР. К 25-летию преобразования Всероссийской Академии художеств в Академию художеств СССР. Живопись. Скульптура. Графика. — М. : Искусство, 1973. — С. 78.
- ↑ «Две мемориальные доски народным художникам СССР установили в Москве». ТАСС. Skatīts: 2020-08-27.
- ↑ «В столице открыли мемориальные доски Гелию Коржеву и Алексею Грицаю». Телеканал «Россия. Культура». 2020/08/27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-27. Skatīts: 2020-08-28.