Aleksandrs Skrjabins

Aleksandrs Skrjabins Александр Николаевич Скрябин Personīgā informācija Dzimis 1872. gada 6. janvārī Maskava, Krievija Miris 1915. gada 27. aprīlī (43 gadi) Maskava, Krievija

Profesionālā informācija Stils simbolisms Žanrs klaviermūzika, simfonija

Aleksandrs Skrjabins (krievu: Алекса́ндр Никола́евич Скря́бин; dzimis 1872. gada 6. janvārī [v.s. 1871. gada 25. decembrī], miris 1915. gada 27. aprīlī) bija krievu simbolisma mūzikas komponists un pianists. Skrjabins beidza Maskavas konservatoriju un vēlāk kādu laiku tajā strādāja arī par pasniedzēju.

Skrjabina agrīnajiem darbiem ir raksturīga liriska un idiosinkrātiska tonālā valoda, ko ietekmējusi Friderika Šopēna mūzika. Vēlāk Skrjabins, neatkarīgi no Arnolda Šēnberga, attīstīja ļoti atonālu un disonējoši muzikālo sistēmu (saskaņotu ar misticismu). Skrjabins ietekmējās no sinestēzijas — viņš krāsas saistīja ar savas atonālās skalas harmoniskajiem toņiem — un viņa krāsu sasaistītais kvintu aplis bija ietekmēts no teozofijas. Daži Skrjabinu uzskata par galveno krievu simbolisma komponistu.

Ievērojamākie skaņdarbi

• Klavierkoncerts (Op. 20, 1896)
• 2. sonāte (Op. 19, 1897)
• 1. simfonija (Op. 26, 1900)
• 2. simfonija (Op. 29, 1902)
• 3. simfonija (Dievišķā poēma, Op. 43, 1904)
• "Ekstāzes poēma" (Op. 54, 1907)
• "Prometejs" (simfoniskā poēma, Op. 60, 1910)
• 9. sonāte (Op. 68, 1913)
• Vers la flamme (poēma, Op. 72, 1914)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Skrjabins.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)