Alfons Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Alfons Bērziņš
Personas dati
Dzimis 1916. gada 7. novembrī
Rīga, Vidzemes guberņa, tagad Karogs: Latvija Latvija
Miris 1987. gada 16. decembrī (71 gada vecumā)
Rīga, Latvijas PSR, tagad Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Ātrslidošana
Trenējis Lāsma Kauniste
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1936)

Alfons Bērziņš (dzimis 1916. gada 7. novembrī, miris 1987. gada 16. decembrī) bija latviešu ātrslidotājs. Eiropas 1939. gada meistarsacīkšu absolūtais čempions.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Rīgā. Ar sportu sāka nodarboties 1932. gadā, trenējās pie Alberta Rumbas un Roberta Vithofa. Pārstāvēja "Universitātes sportu". 1938. gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Bija precējies ar kalnu slēpotāju Mirdzu Martinsoni.

Piedalījās 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs un ieņēma 14. vietu 500 m distancē. 1500 un 5000 m distancēs palika 18. vietā, bet 19. vietā 10 000 m distancē. 1939. gada Pasaules čempionātā ierindojās otrajā vietā daudzcīņā (izcīnīja uzvaru 10 000 m distancē). Kļuva par Eiropas absolūto čempionu 1939. gadā, kad čempionāts norisinājās Rīgā. Astoņas reizes kļuva arī par Latvijas čempionu. 1940. gada neoficiālajā Pasaules čempionātā viņš kļuva par absolūto čempionu.

Otrā pasaules kara laikā Bērziņš kā vada komandiera pienākumu izpildītājs dienēja Latviešu leģionā, 506. SS zenītartilērijas divizionā, kopā ar citiem latviešu sportistiem. Paaugstināts seržanta pakāpē, 1944. gada 22. aprīlī apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu.[1]

Padomju okupācijas laikā 1945. gadā A. Bērziņš tika apcietināts, desmit gadus atradās izsūtījumā Sibīrijā. 1955. gadā viņš atgriezās Rīgā un pievērsās trenera darbam. Viena no viņa ievērojamākajām audzēknēm bija pasaules čempiones titulu izcīnījusī Lāsma Kauniste.

Miris 1987. gada 16. decembrī, apglabāts Otrajos Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sporta pasaule, Nr. 136., 1944. gada 22. maij., 3. lpp.