Lāsma Kauniste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lāsma Kauniste Speed skating pictogram.svg
Lāsma Kauniste 1968. gadā
Personas dati
Dzimtais vārds Lāsma Avotiņa
Dzimusi 1942. gada 19. aprīlī (76 gadi)
Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, tagad Karogs: Latvija Latvija
Tautība Latviete
Izglītība
Universitāte LVFKI
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Ātrslidošana

Lāsma Kauniste (dzimusi Avotiņa 1942. gada 19. aprīlī Rīgā)[1] ir bijusī latviešu ātrslidotāja. 1969. gada pasaules čempione ātrslidošanas daudzcīņā, Latvijas gada populārākā sportiste (1969).[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītību ieguva LVFKI, ko pabeidza 1964. gadā.[1] 1962. gadā apprecējās ar igauņu ātrslidotāju Toivo Kaunisti. Trenējās pie 1939. gada Eiropas ātrslidošanas čempiona Alfona Bērziņa, arī pie Arvīda Leinerta un Jevgeņija Krasiļņikova.[2]

1967. gada pasaules čempionātā daudzcīņā izcīnīja 2. vietu, 1968. gadā — 4. vietu.[1] Piedalījās 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tajās augstāko vietu ieņēma 1500 m distancē (5. vieta), vēl bija 11. vietā 1000 m distancē un 12. vietā 3000 m distancē.[2] 1969. gada Pasaules čempionātā Grenoblē uzvarēja daudzcīņā ar 189,566 punktiem.[2]

Vairākas reizes uzvarēja arī PSRS čempionātos atsevišķās distancēs, bija vairākkārtēja vicečempione.[2][3] Laikā no 1976. līdz 1989. gadam viņa bija Rīgas 7. bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore.[1]

Pārstāvot Latviju World Champion Masters ātrslidošanas sacīkstēs, L. Kauniste 2002. un 2004. gadā uzvarēja vecuma grupā virs 60 gadiem, bet 2011. gadā — 65—70 gadu vecuma grupā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare
  • Darba Sarkanā karoga ordenis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 353.—354. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Lāsma Kauniste». Olimpiade.lv. Skatīts: 2012. gada 17. jūnijā.
  3. Staģis, Andris (2012. gada 10. aprīlī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 15 (841): 49. lpp. ISSN 1691-0451.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]