Egostena

Egostena
Egostena
	Αιγόσθενα
	Egostenas aizsargmūris
	Egostena
Atrašanās vieta	Megarīda, Grieķija
Koordinātas	38°08′51″N 23°13′43″E / 38.14750°N 23.22861°EKoordinātas: 38°08′51″N 23°13′43″E / 38.14750°N 23.22861°E
Veids	Pilsēta
Vēsture
Kultūras	Grieķu, romiešu, bizantiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Ierobežota piekļuve

Egostena (sengrieķu: Αἰγόστενα) bija sena pilsēta Megarīdā netālu no Atikas un Boiotijas robežas mūsdienu Porto Germeno ciema teritorijā, Grieķijā. No senās Egostenas ir labi saglabājies 4. gadsimta pr.Kr. cietoksnis (viens no labāk saglabātiem antīkajiem cietokšņiem Grieķijā), kura restaurācija ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu bija uzsākta 2011. gadā.

Ģeogrāfija

Egostena atrodas Megarīdas ziemeļos (vistālākā ziemeļu pilsēta Megarīdā) pie Alkionas līča (Korintas līča daļa) Kitairona kalnu dienvidu pakājē pie neliela Hunes strauta. Tas ir 48 km uz ziemeļrietumiem no Atēnām un 20 km uz dienvidrietumiem no Tēbām. Nedaudz uz dienvidiem arī pie Alkionas līča atradās vēl viena Megarīdas pilsēta, Pega. Apmēram pusceļā starp abām pilsētām atradās neliela Panormas osta (pie mūsdienu Psatas), kuras dēļ Egostena konfliktēja ar Pegu.

Vēsture

Spriežot pēc visa Egostenas teritorija bija apdzīvota no ģeometriskā perioda. Klasiskajā periodā Egostena bija iekļauta Megarīdas sastāvā un kontrolēja ceļu no Beotijas uz Peloponēsu. Ksenofonts savā darbā "Hellenika" Egostenu piemin divas reizes. Viņš raksta, kā 379. gadā pr.Kr. pēc savas pirmās sekmīgās kampaņas pret Tēbām, Kleombrots I atkāpās no Krevsijas cietokšņa pāri Kitaironas kalniem uz Egostenu. Spēcīgā vēja dēļ viņa karavīriem nācās pamest savus vairogus, un daži ēzeļi ar nastām tika iemesti jūrā. Bet 371. gadā pr.Kr. pēc sakāves Leiktru kaujā spartieši bēga atkal caur Krevsiju uz Egostenu, kur satikās ar Arhidama karaspēku. Arhidams no turienes ar visu savu karaspēku pēc tam devās uz Korintu, kur atlaida savus sabiedrotos.

No 305. gada pr.Kr. līdz 343. gadam pr.Kr. Egostena iekļāvās Megāras konfederācijā, bet pēc tam līdz 224. gadam pr.Kr. tie pārgāja Ahajas savienībā. 4. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē tur tika uzcelts cietoksnis, kas sargāja megāriešu ziemeļu robežas ar Beotiju. Kas konkrēti cietoksni uzcēla nav skaidri zināms. Ir dažādas versijas no atēniešiem līdz maķedoniešiem. Iespējams, Egostenas cietoksnis tika uzcelts 343. gadā pr.Kr. ar atēniešu palīdzību pēc tam, kad viņi apvienojās ar Megāru pret tēbiešiem. 224. gadā pr.Kr. pilsēta kopā ar Megāru pārgāja Beotijas savienības sastāvā. Taču 192. gadā pr.Kr. pēc Otrā maķedoniešu-romiešu kara Megāra atkal kļuva par Ahajas savienības locekli, bet Egostena palika beotiešu kopienas (kainosu) kontrolē līdz 146. gadam pr.Kr., kad tā nonāca Romas varā.^[1] Antīkais ģeogrāfs Pausānijs par Egostenu raksta šādi:

“

Megarīdas kalnainais apgabals robežojas ar Beotiju; tur megāriešiem ir pilsēta Pega, uzcelta tur arī cita pilsēta - Egostena.

Egostenā ir Melampa, Amifaona dēla, svētnīca, un uz kapa sienas bareljefā ir attēlots neliela auguma cilvēks. Melampam pienes ziedojumus un katru gadu rīko svētkus. Taču viņi nesaka, lai viņš pareģotu caur sapņiem vai kādā citādā veidā.

”

Pēc Ateneja ziņām Romas impērijas laikā 3. gadsimtā Egostenā ražoja saldo vīnu. Agrās kristietības laikā pilsēta, acīmredzot, piedzīvoja uzplaukumu. 5. gadsimtā tika uzcelta piecjomu agrīno kristiešu bazilika.^[2] Pēc Hierokla ziņām ap 530. gadu pilsēta joprojām bija neatkarīga. Pēc kāda laika to iekaroja slāvi. Sagrautās bazilikas vietā 11. gadsimtā tika uzcelta bizantiešu Svētās Annas kapela. Vēlās Bizantijas periodā akropolē tika izveidots Svētā Jura klosteris, cietokšņa mūrus un torņus pielāgojot mūku cellēm un darbnīcām, kā arī tika uzcelta Sv. Jura baznīca. Osmaņu impērijas laikā pilsēta zaudēja savu nozīmi, un akropolē tika uzcelta vienīgi bāka.

Apraksts

Senā nocietinātā pilsēta, Egostena, iekļauj sevī nocietinātu citadeli, kas ar jūru savienota ar diviem aizsargmūriem. Būtībā tas ir cietoksnis, kas sastāv no akropoles un lejas pilsētas. Akropole atrodas uz zema paugura 450 m attālumā no jūras. 90 x 187 m lielā citadele plānā ir trapecveidīga, turklāt šaurākā mala (113 m) ir vērsta uz rietumiem, jūras virzienā. Citadele tika celta pa 55 m augstā paugura perimetru un tika nocietināta ar astoņiem sargtorņiem, kas bija iebūvēti aizsargmūrī visapkārt akropolei. Citadeles rietumu pusē bija galvenie vārti, kas veda uz lejas pilsētas teritoriju starp ziemeļu un dienvidu aizsargmūriem, un gāja uz jūru. Nelielie aizmugurējie (rezerves) vārti atradās austrumu pusē uzreiz uz ziemeļiem no otrā satgtorņa. Lejas pilsētas ziemeļu aizsargmūris, kas stiepjas līdz jūrai, ir labi saglabājies: tas stiepjas 370 m garumā līdz pēdējam sargtornim, kura pamati un nogāzušies bloki pašreiz atrodas zem ūdens. Ziemeļu aizsargmūris iekļāva sevī sešus sargtorņus un nocietinātus vārtus, un gāja gandrīz taisnā līnijā no citadeles ziemeļrietumu stūra līdz pašai jūrai. Upes gultne iet gar iespējamo dienvidu aizsargmūra līniju, kas nav saglabājies.

Sienas tika celtas, izmantojot dažādus krāvuma stilus, kas var liecināt par dažādiem celtniecības posmiem. Izmantojamie krāvuma stili iekļauj izodomu (skaldīti akmens bloki ar apkaltām kantēm un noapaļotiem stūriem), pseidoizodomu un stilu, kas atgādina poligonālu. Kopumā šīs sienas ir vienas no vislabāk saglabātām, no dažādiem hellēnisma periodiem, un demonsatrē augstu meistarības un akmens apdares līmeni. Ir acīmredzamas liecības izmantoto akmeņlauztuvju vietai dienvidos no citadeles dienvidaustrumu sargtorņa.

Pētījumi un datējumi

Pamatojoties uz sargtorņu konstrukciju, Džošs Obers pieņem, ka šī vieta bija nocietināta pēc 370. gada pr.Kr. Arnolds Lorenss šo laiku attiecina uz 4. gadsimta beigām, pieņemot, ka Demētrijs Poliorkets uzcēla cietoksni, nevis vienkārši to ieņēma. 243–224. gados pr.Kr. šī vieta atradās Ahajas savienības kontrolē, bet 224–146. gados pr.Kr. tā pārgāja Beotijas savienībā. Spriežot pēc šeit atrastajiem uzrakstiem, zināms, ka Melampa un Hērakla svētnīcas tiešām šeit atradās. Pilsēta un tās noliktavas darbojās arī Romas impērijas laikā. Ir atrasts uzraksts, ka Egostena 420. gadā pr.Kr. iekļauta brīvo pilsētu sastāvā.

Attēlu galerija

Restaurētais DA sargtornis.
Nogrimušie sargtorņa pamati.
Senā krāvuma paraugs.
Akmeņlauztuvju vieta.

Atsauces

↑ Milioti, Aliki, The ancient fortress of Aigosthena: typology, morphology and construction of the 4th c. fortified circuit, National Technical University of Athens (NTUA), 2014., 77. lpp, (grieķiski).
↑ Ευγενία Τσάλκου. Αρχαίο Φρούριο Αιγοσθένων. Ιστορικό. Υπουργείο Πολιτισμού και Αθλητισμού (2012).

[1] Milioti, Aliki, The ancient fortress of Aigosthena: typology, morphology and construction of the 4th c. fortified circuit, National Technical University of Athens (NTUA), 2014., 77. lpp, (grieķiski).

[2] Ευγενία Τσάλκου. Αρχαίο Φρούριο Αιγοσθένων. Ιστορικό. Υπουργείο Πολιτισμού και Αθλητισμού (2012).

[1]

[2]