Kitairons

Vikipēdijas lapa
Kitairons
Kitairons
Kontinents Eiropa
Valstis
Ģeogrāfiskais apgabals Balkāni
Garums 16 km
Augstākais kalns Elatiass
Augstums 1409 m
Koordinātas 38°11′03″N 23°14′57″E / 38.18417°N 23.24917°E / 38.18417; 23.24917Koordinātas: 38°11′03″N 23°14′57″E / 38.18417°N 23.24917°E / 38.18417; 23.24917
Kaukāzs
Kaukāzs
Kitairons
Kaukāzs
Kaukāzs
Kitairons
Kitairons Vikikrātuvē

Kitairons (grieķu: Κιθαιρώνας ή Κιθαιρών) ir kalnu grēda Centrālajā Grieķijā, uz Rietumu Atikas un Boiotijas robežas. Šī grēda ir fiziska robeža starp Boiotiju ziemeļos un Atiku dienvidos. Augstākā virsotne ir Profetes Elias (pravietis Elija) jeb Elatiass (1409 m). Kalnus veido triasa-juras kaļķakmeņi, kas uzguļ perma-triasa vulkanītiem. Tie atrodas Pelangonijas ģeoloģiskajā zonā.[1]

Kalnu grēdas ziemeļu nogāzēs atrodas daudzi Livadostras upes avoti, bet dienvidaustrumu nogāzēs Sarandapotamas upes avoti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē Kitairons veidoja robežu starp Boiotiju un Megarīdu. Nozīmīgākā Boiotijas pilsēta Kitairona pakājē bija Platajas. Šo kalnu nogāzēs un priekškalnēs vēl var minēt vēl tādas boiotiešu pilsētas, kā Eritresa, Skolosa, Leiktras un Eleiteresa. Pēdējā bija Dionīsa kulta centrs, kura pielūgsme pārgāja uz Atiku, kad pilsētu iekaroja atēnieši. Megāriešu pilsēta Kitairona pakajē bija Egostena.

Pāri Kitaironam gāja nozīmīgas pārejas no Atikas uz Boiotiju, kuru kontrolei senāk bija stratēģiska nozīme. Mardonijs, kura nometne tika izvietota Plataju rajonā 479. gadā pr.Kr., kur norika Plataju kauja, centās kontrolēt šīs pārejas. Kitaironas pārejas sargāja spēcīgi cietokšņi, tādi, kā Eleiteresa, Tanaktosa, Egostena, Files cietoksnis u.c.

Pēdējos gados Kitairona apkārtni sāka apdzīvot arnautu ieceļotāji un dibināja šeit dažus ciematus, no kuriem nozīmīgākie ir Vilija un Eritre.

Mitoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kitairons ir saistīts ar Orfeju. Pēc nostāstiem, kad Orfejs pirmo reizi nonāca Grieķijā un izpildīja Dionīsa mistērijas Tēbu poētiskajā kalnā, netālu no vietas, kur Dionīss bija dzimis, viņa spēle uz cītaras deva iemeslu arī kalnu nosaukt par Kitaironu (vietu, kur spēlē cītara).

Kitairons ir saistīts ar daudzām mitoloģiskajām tradīcijām, galvenokārt, ar Tēbu cikla mītiem. Tā, Edips zīdaiņa vecumā tika pamests Kitaironā, kur to atrada gans un nodeva Meropai, Korintas ķēniņa Poliba sievai. Pēc citas leģendas, Kitaironā gans izaudzināja Antiopas bērnus Zetosu un Amfionu, kuri vēlāk kļuva par Tēbu ķēniņiem.

Vēl kāds mīts, kas attiecas uz šo kalnu, ir mīts par Kitairona lauvu. Lauva dzīvoja kalnā un sēja šausmas vietējiem iedzīvotājiem. Hēraklam visbeidzot izdevās to nosist, kura ādā viņš sāka segties.

Pēc Pausānija kalnam savu vārdu deva Plataju ķēniņš Kitairons, kurš dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.

Kitairona virsotnē bija altāris, uz kura par godu Zevam un Hērai dedzināja dzīvniekus. 15. stadijus no šī altāra atradās Sfragidiju (Σφρα­γίδιον) ala, kur pēc nostāstiem vēstīja nimfas.

Kitairona nogāzēs menādas kalpoja Dionīsam. Dienvidos atradās Eleiteresa, kur atradās Dionīsa templis. Pēc Sicīlijas Diodora teiktā Eleiteresu dibināja Dionīss. Domājams, ka tieši no šejienes Dionīsa kults izplatījās uz Atiku. Viens no Dionīsa epitetiem bija Eleiterietis.[2] Pēc Pisistrata iniciatīvas Dionīsa koka statuja tika pārvesta no Eleiteresas uz Atēnām un akropoles dienvidu daļā izveidots Dionīsa temenoss.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Diamantopoulos, A. Krohe, E. Mposkos, Kinematics of conjugate shear zones, displacement partitioning and fragmentation of the upper rigid crust during denudation of high-P rocks (Pelagonian and Sub-Pelagonian Zones, Greece), Tectonophysics 473, (2009), 84–98
  2. Комм. О. П. Цыбенко в кн. Диодор Сицилийский. Историческая библиотека. Греческая мифология / Пер. с древнегреч., ст., коммент., и указ. О. П. Цыбенко. — М.: Лабиринт, 2000. — 222 с. — (Античное наследие : Мифология. История). — ISBN 5-87604-091-6.