Ambrozijas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ambrozijas
Ambrosia
Kailvārpu ambrozija (Ambrosia psilostachya)
Kailvārpu ambrozija (Ambrosia psilostachya)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseAsteru apakšklase (Asteridae)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsAmbrozijas (Ambrosia)
Ambrozijas Vikikrātuvē

Ambrozijas (latīņu: Ambrosia) ir kurvjziežu dzimtas ģints. Tā ir izplatīta Amerikas tropu un subtropu reģionos, īpaši Ziemeļamerikā,[1] kur ģints izcelsmes areāls atrodas ASV dienvidrietumos un Meksikas ziemeļrietumos.[2] Vairākas sugas ir ieviestas Vecajā pasaulē, kur dažas ir naturalizējušās un kļuvušas par invazīvām sugām.[1] Tiek prognozēts ka, reaģējot uz notiekošajām klimata pārmaiņām, ambroziju sugas tuvākajā nākotnē turpinās izplatīties visā Eiropā.[3]

Ir apzināts, ka ambroziju ziedputekšņi bieži izraisa alerģiskas reakcijas, īpaši alerģisku rinītu. Pusei no visiem ar ziedputekšņiem saistītā alerģiskā rinīta gadījumiem Ziemeļamerikā izraisa tieši ambrozijas sugas.[4]

Sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmas aptuveni 50 ambroziju sugas:

  • Ambrosia acanthicarpa Hook.,
  • Ambrosia acuminata (Brandegee) W.W.Payne,
  • Ambrosia ambrosioides (Cav.) W.W.Payne,
  • Ambrosia arborescens Mill.,
  • Ambrosia artemisiifolia L. - vērmeļlapu ambrozija,
  • Ambrosia artemisioides Meyen & Walp.,
  • Ambrosia bidentata Michx.,
  • Ambrosia bryantii (Curran) Payne,
  • Ambrosia camphorata (Greene) W.W.Payne,
  • Ambrosia canescens A.Gray,
  • Ambrosia carduacea (Greene) W.W.Payne,
  • Ambrosia chamissonis (Less.) Greene,
  • Ambrosia cheiranthifolia A.Gray,
  • Ambrosia chenopodiifolia (Benth.) W.W.Payne,
  • Ambrosia confertiflora DC.,
  • Ambrosia cordifolia (A.Gray) W.W.Payne,
  • Ambrosia deltoidea (Torr.) W.W.Payne,
  • Ambrosia dentata (Cabrera) M.O.Dillon,
  • Ambrosia divaricata (Brandegee) Payne,
  • Ambrosia diversifolia (Piper) Rydb.,
  • Ambrosia dumosa (A.Gray) W.W.Payne,
  • Ambrosia eriocentra (A.Gray) W.W.Payne,
  • Ambrosia flexuosa (A.Gray) W.W.Payne,
  • Ambrosia grayi (A.Nelson) Shinners,
  • Ambrosia × helenae Rouleau,
  • Ambrosia hispida Pursh,
  • Ambrosia humi León de la Luz & Rebman,
  • Ambrosia ilicifolia (A.Gray) W.W.Payne,
  • Ambrosia × intergradiens W.H.Wagner,
  • Ambrosia johnstoniorum Henrickson,
  • Ambrosia linearis (Rydb.) W.W.Payne,
  • Ambrosia magdalenae (Brandegee) W.W.Payne,
  • Ambrosia maritima L.,
  • Ambrosia microcephala DC.,
  • Ambrosia monogyra (Torr. & A.Gray) Strother & B.G.Baldwin,
  • Ambrosia nivea (B.L.Rob. & Fernald) W.W.Payne,
  • Ambrosia pannosa W.W.Payne,
  • Ambrosia peruviana Willd.,
  • Ambrosia × platyspina (Seaman) Strother & B.G.Baldwin,
  • Ambrosia polystachya DC.,
  • Ambrosia psilostachya DC. - kailvārpu ambrozija,
  • Ambrosia pumila (Nutt.) A.Gray,
  • Ambrosia salsola (Torr. & A. Gray) Strother & B.G. Baldwin,
  • Ambrosia scabra Hook. & Arn.,
  • Ambrosia tacorensis Meyen,
  • Ambrosia tarapacana Phil.,
  • Ambrosia tenuifolia Spreng.,
  • Ambrosia tomentosa Nutt.,
  • Ambrosia trifida L. – great ragweed, giant ragweed - trīsdaivu ambrozija,
  • Ambrosia velutina O.E.Schulz,
  • Ambrosia villosissima Forssk.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Ambrosia in Flora of North America @ efloras.org». www.efloras.org. Skatīts: 2022-03-19.
  2. León de la Luz, José Luis; Rebman, Jon P. (2010-06). "A new Ambrosia (Asteraceae) from the Baja California Peninsula, Mexico" (en). Boletín de la Sociedad Botánica de México (86): 65–70. ISSN 0366-2128.
  3. Rasmussen, Karen; Thyrring, Jakob; Muscarella, Robert; Borchsenius, Finn (2017-03-16). "Climate-change-induced range shifts of three allergenic ragweeds (Ambrosia L.) in Europe and their potential impact on human health". PeerJ 5: e3104. doi:10.7717/peerj.3104. ISSN 2167-8359. PMC 5357339. PMID 28321366.
  4. Taramarcaz, P.; et al. (2005). "Ragweed (Ambrosia) progression and its health risks: will Switzerland resist this invasion?". Swiss Medical Weekly 135 (37/38): 538–548.