Pāriet uz saturu

Amerikas bibliotēku asociācija

Vikipēdijas lapa

Amerikas Bibliotēku asociācija (angļu: American Library Association; ALA) ir vecākā un lielākā bibliotēku asociācija pasaulē, kurā ir iekļautas asociācijas no dažādām pasaules valstīm. Tā ir dibināta 1876. gadā Filadelfijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. ALA strādā, lai sekmētu un uzlabotu bibliotekāra profesiju un bibliotēku pakalpojumus. ALA nodrošina būtiskus pakalpojumus un produktus visām asociācijām, un nodarbojas ar izdevējdarbību, rīko konferences, izstrādā standartus un direktīvas, veic pētījumus, statistiku, piešķir apbalvojumus un stipendijas.

Amerikas bibliotēku asociācija
Abreviatūra ALA
Tips bezpeļņas organizācija nevalstiska organizācija
Galvenā mītne Čikāga, Ilinuisa
Atrašanās vieta
Dalībnieki
 62,251
Personāls
 apm. 300
Tīmekļa vietne ALA mājaslapa

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA tika izveidota 1876. gadā – Amerikas Savienoto Valstu simtgadē – Filadelfijā Pensilvānijas Vēstures biedrības (The Pennsylvania Historical Society) konferencē. Šī konference tika organizēta pēc 1853. gada sanāksmes Ņujorkā, ko vadīja izdevējs Čārlzs B. Nortons (Charles B. Norton), Ņujorkas Tirdzniecības bibliotēkas (New York Mercantile Library) bibliotekārs Hastings Grants (Hastings Grant), Kalēju organizācijas (Smithsonian Institution) bibliotekārs Čārlzs Dževets (Charles Jewett) u.c. 1853. gadā tika iecelta komiteja, kuras uzdevums bija izveidot konstitūciju un nolikumu, kā arī organizēt otro sanāksmi.

Pilsoņu karš un tā sekas aizkavēja otrās konferences norisi. Pēc tam, līdz ar Amerikas Savienoto Valstu tuvojošos simtgadi, dažādu bibliotēku vadītāji ierosināja bibliotekāru kongresa rīkošanu. 1876. gada 22. aprīlī laikraksta „Publishers Weekly” slejā „Bibliotēku un Bibliogrāfiskie Raksti” (Library and Bibliographical Notes) tika publicēta Džeimsa Jeitsa (James Yates) vēstule, kurā tika komentēts fakts, ka neviens bibliotekāru kongress nav ticis sasaukts. Šo ziņu apsvēra un tālāk virzīja Melvils Duijs (Melvil Dewey). Laikrakstā „Publishers Weekly” tika publicēts sludinājums par plānoto konferenci 1876. gadā.

Konferences komitejā piedalījās Džastins Vinzors (Justin Winsor) no Bostonas Publiskās bibliotēkas (Boston Public Library), Loids P. Smits (Lloyd P. Smith) no Filadelfijas Bibliotēku kompānijas (Philadelphia Library Company) un Viljamss F. Pūls (William F. Poole) no Čikāgas Publiskās bibliotēkas (Chicago Public Library). Konferenci apmeklēja simt trīs bibliotekāri (deviņdesmit vīrieši un trīspadsmit sievietes). Džastins Vinzors tika ievēlēts par prezidentu (1876-1885), un Melvils Duijs tika ievēlēts par sekretāru.

1879. gadā ALA tika oficiāli reģistrēta saskaņā ar Masačūsetsas štata likumiem. Dibināšanas hartā tika noteikts mērķis sekmēt valsts bibliotēku intereses, mainot uzskatus, paplašinot redzesloku un veicinot sadarbību visās bibliotēku zinātnes un ekonomikas nozarēs; informējot sabiedrību par bibliotēku ieguldījumiem un uzlabojumiem; attīstīt asociācijas biedru labos nodomus. 1942. gadā harta tika pārstrādāta, kurā kā mērķis tika noteikts sekmēt visu pasaules valstu bibliotēku intereses.[1]

Misija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA misija ir nodrošināt bibliotēku un informācijas pakalpojumu un bibliotekāra profesijas attīstības, sekmēšanas un pilnveidošanas vadību, lai uzlabotu zināšanas un nodrošinātu informācijas pieejamību.[2]

Saskaņā ar ALA hartu, ALA ir dibināta, lai sekmētu bibliotēku interešu mērķus visā pasaulē. Lai sasniegtu šo misiju, asociācija ir izvirzījusi noteiktus mērķus un pirmtiesības, to skaitā bibliotēku un informācijas pakalpojumu pilnveidošanu, atbilstošas likumdošanas un finansējuma nodrošināšanu, viedokļa brīvības aizstāvēšanu un bibliotekāra profesijas attīstīšanu.[3]

Struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA organizācijas struktūra var skaidrot kā ‘asociāciju asociācija’, jo tā ir saistīta ar dažādām bibliotēku asociācijām. ALA struktūra sastāv no ALA Padomes, ALA Valdes, nodaļām, apaļajiem galdiem, komitejām un pievienotām organizāciju filiālēm.

ALA Padome

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA Padome ir ALA vadības daļa, ko ir pilnvarojusi ALA Konstitūcija, lai noteiktu asociācijas politiku. Tiesības pārstāvēt ALA Padomi ir tikai ALA biedriem.

ALA vada padome sastāv no simt septiņdesmit pieciem biedriem. ALA direktors ar personālu lielākoties strādā Čikāgas birojā un citos Vašingtonas un Konektikutas birojos.[3]

ALA Valde

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA Valdes sastāvā ir iekļauts prezidents, ievēlētais prezidents, bijušais prezidents, kasieri un astoņi ALA Padomes ievēlētie biedri. ALA Valdes locekļi strādā trīs gadu periodu, izņemot kasieri, kas strādā četrus gadus. ALA Valde rīkojas saskaņā ar ALA Padomes pārvaldes apstiprināto politiku un programmu.[1]

ALA nodaļas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru nodaļu pārstāv izpilddirektors un darbinieki, kas izstrādā programmas un organizē budžetu.[3]

ALA sastāvā ir vienpadsmit nodaļas:

  1. Amerikas Skolu bibliotekāru asociācija (American Association of School Librarians),
  2. Bibliotēku krājumu un speciālo pakalpojumu asociācija (Association for Library Collections & Technical Services),
  3. Bērnu bibliotekāro pakalpojumu asociācija (Association for Library Service to Children),
  4. Koledžu un pētījumu bibliotēkas (Association of College & Research Libraries),
  5. Bibliotēku pārstāvji, atbalstītāji, draugi un fondi (Association of Library Trustees, Advocates, Friends and Foundations),
  6. Specializēto asociāciju un kooperatīvo bibliotēku aģentūras (Association of Specialized & Cooperative Library Agencies),
  7. Bibliotēku un informācijas tehnoloģiju asociācija (Library & Information Technology Association),
  8. Bibliotēku vadības un pārvaldības asociācija (Library Leadership and Management Association),
  9. Publisko bibliotēku asociācija (Public Library Association),
  10. Uzziņu un lietotāju pakalpojumu asociācija (Reference & Users Services Association),
  11. Jauniešu bibliotēkāro pakalpojumu asociācija (Young Adult Library Services Association).[4]

ALA apaļie galdi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA apaļajos galdos darbojas ALA biedru grupas, kas izstrādā programmas, izdevumus un sadarbojas ar dažādu bibliotēku jomas interešu grupām.

ALA sastāvā ir astoņpadsmit apaļie galdi:

  1. Bibliotēku tālākizglītības tīkla un apmaiņas apaļais galds (Continuing Library Education Network and Exchange Round Table),
  2. Etniskās un multikulturālās informācijas apmaiņas apaļais galds (Ethnic and Multicultural Information Exchange Round Table),
  3. Eksponātu apaļais galds (Exhibits Round Table),
  4. Federālo un aizsardzības spēku bibliotēku apaļais galds (Federal and Armed Forces Libraries Round Table),
  5. Geju, lesbiešu, biseksuālu, transseksuāļu apaļais galds (Gay, Lesbian, Bisexual, Transgendered Round Table),
  6. Valdības dokumentu apaļais galds (Government Documents Round Table),
  7. Viedokļu brīvības apaļais galds (Intellectual Freedom Round Table),
  8. Starptautisko attiecību apaļais galds (International Relations Round Table),
  9. Bibliotēku vēstures apaļais galds (Library History Round Table),
  10. Bibliotēku rīkojumu apaļais galds (Library Instruction Round Table),
  11. Bibliotēku pētījumu apaļais galds (Library Research Round Table),
  12. Bibliotēku atbalsta darbinieku interešu apaļais galds (Library Support Staff Interests Round Table),
  13. Karšu un ģeogrāfijas apaļais galds (Map and Geography Round Table),
  14. Jauno biedru apaļais galds (New Members Round Table),
  15. Pensionēto biedru apaļais galds (Retired Members Round Table Round Table),
  16. Sociālās atbildības apaļais galds (Social Responsibilities Round Table),
  17. Darbinieku organizāciju apaļais galds (Staff Organizations Round Table),
  18. Video apaļais galds (Video Round Table).[5]

Komitejas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komitejas pārstāv ALA profesionālās un politiskās intereses.

Komitejās tiek iekļauti asociācijas biedri, lai akreditētu bibliotēku un informāciju studiju programmas, ietekmētu bibliotēku un sieviešu stāvokli bibliotekāra profesijā.[2]

Pievienotās filiāles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA Padome balsojot var pievienot kā filiāli kādu asociāciju vai tās apakšvienību. Katra nacionāla vai starptautiska organizācija, kurai ir līdzīgi mērķi, var kļūt par ALA pievienoto filiāli. Organizāciju filiāļu pārstāvji neoficiāli satiekas ALA konferencēs.[1]

Konferences

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA organizē konferences divas reizes gadā. Janvārī notiek Ziemas vidus sanāksme (Midwinter Meeting) un jūnijā – Ikgadējā sanāksme (Annual Conference). Konferences tiek rīkotas vadības, izglītības un finanšu jautājumiem.

Ziemas vidus sanāksme parasti notiek janvārī Čikāgā un ir veltīta finanšu jautājumiem un komitejas darbībām. Ikgadējā sanāksme, kas tiek organizēta jūnijā, ir veltīta izglītības un profesionālajām programmām. Sanāksmes apmeklē tūkstošiem cilvēku no Amerikas Savienotajām Valstīm un ārvalstīm.[2]

Izdevējdarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ALA izdod grāmatas un periodiskos izdevumus (žurnāli, laikraksti, informatīvie ziņojumi) bibliotēku un informācijas speciālistiem. ALA izdotās grāmatas ir veltītas dažādām bibliotēku un informācijas zinātnes jomām – profesijas atbalsts un vērtība, izglītība, sabiedriskā kārtība, standarti, profesijas attīstība, biedru un organizācijas darbība. Tāpat arī tiek izdotas grāmatzīmes, plakāti un cita veida izdevumus.[6]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Encyclopedia of library and information science. Edited by Miriam A. Drake. 2nd ed. New York ; Basel : Marcel Dekker, 2003. Vol. 4. 3143, 62 p. ISBN 0-8247-2075-X.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Rubin, Richard. Foundations of library and information science. Richard E. Rubin. New York ; London : Neal-Schuman, 2000. 495 p. ISBN 1-55570-309-7.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 International encyclopedia of information and library science. Edited by John Feather a. Paul Sturges. London ; New York : Routledge, 1997. 492 p. ISBN 0-415-09860-2.
  4. ↑ American Library Association. Divisions [online]. [cited 14.12.2010.]. Available: http://www.ala.org/ala/mgrps/divs/index.cfm Arhivēts 2010. gada 7. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ American Library Association. Round Tables [online]. [cited 14.12.2010.]. Available: http://www.ala.org/ala/mgrps/rts/round_tables.cfm Arhivēts 2011. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ American Library Association. ALA products & publications [online]. [cited 14.12.2010.]. Available: http://www.ala.org/ala/professionalresources/publications/index.cfm

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Amerikas_bibliotēku_asociācija&oldid=3910140"