Amerikas korsaks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerikas korsaks
Vulpes velox (Say, 1823)
Amerikas korsaks
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Amerikas korsaks (Vulpes velox)
Izplatība
Swift Fox area.png

Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Amerikas korsaks ir maza auguma lapsa, kas dzīvo Ziemeļamerikas prērijās; Kolorado, Jaunmeksikā un Teksasā[1]. Tas dzīvo arī Kanādas teritorijā. Amerikas korsaks ir tuvs radinieks Ziemeļamerikas lapsai (Vulpes macrotis). Ja dabā tās satiekas, tad sugas mēdz savā starpā krustoties. Pēcnācējus-hibrīdus tad sauc par Amerikas korsaku (Vulpes velox)[2].

Visbiežāk Amerikas korsaku var sastapt īsas zāles prērijās un tuksnešos. Kanādā 1930. gados Amerikas korsaks bija izmiris, bet mūsdienās tā populācija ir atkal atjaunota.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vulpes velox2.jpg

Amerikas korsakam ir ruds kažoks, ar zilgan-pelēku muguru. Kājas un sāni ir dzelten-rudi, vēders, kāju iekšpuses un pazode bāli pelēk-dzeltenas vai gandrīz baltas. Astei ir melns astes gals, un purniņam tumšs ēnojums, ausis lielas. Amerikas korsaka augums skaustā ir 30 cm, ķermeņa garums kopā ar asti 79 cm. Korsaks ir apmēram mājas kaķa augumā, tā svars 2-3 kg.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savvaļā Amerikas korsaks dzīvo 3-6 gadus, bet var nodzīvot līdz 14 gadiem. Korsaks ir nakts dzīvnieks, vasaras laikā atrodoties virszemē tikai vakaros un naktīs. Pa dienu Amerikas korsaks guļ alā. Izņēmums ir ziemas laiks, siltā ziemas dienā korsaks mēdz iznākt pasildīties saulē. Amerikas korsaks ir ļoti atkarīgs no savas alas, vairāk kā jebkura cita lapsa. Tā lieto alu kā slēptuvi no citiem plēsīgajiem zvēriem. Ala parasti ir labirintu sistēma, kas ir 2-4 m gara. Amerikas korsaks var skriet ļoti ātri, tādēļ to sauc arī par žiglo lapsu. Tā var sasniegt ātrumu 50 km/st. Galvenais korsaka ienaidnieks ir koijots, kurš ne vienmēr uzsāk pakaļdzīšanos ātrajai lapsai[3]. Lapsu medī arī āpsis, zelta ērglis un lūsis[4].

Mazuļi tam ir katru gadu no decembra līdz martam, atkarībā no tā, kādā ģeogrāfiskā rajonā korsaks dzīvo. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 1 gada vecumā, mātītes 2 gadu vecumā. Amerikas korsaks bieži veido monogāmus pārus, tomēr ir īpatņi, kas katru gadu veido jaunu pāri. Grūsnības periods ilgst 51 dienu, un parasti piedzimst 2-6 kucēni. Jaundzimuši kucēni ir akli un kurli pirmās 10-15 dienas. Mazuļus māte zīda ar pienu 6-7 nedēļas, un jaunie korsaki paliek kopā ar vecākiem līdz rudenim.

Amerikas korsakam ir izvērsta, vairāku alu sistēma, kurā var būt savienotas līdz 13 dažāda lieluma alas. Ģimene ik pa laikam pārvācas uz jaunu alu. Tas ir saistīts ar medījuma daudzumu apmešanās vietā vai arī vecajā alā ir savairojušies ādas parazīti. Amerikas korsaks var ieņemt citu dzīvnieku alu un to paplašināt, vai var izrakt alu pats. Amerikas korsakiem katrai mātītei ir sava nemainīga teritorija uz mūžu, toties tēviņi migrē. Ja no pāra bojā iet mātīte, tēviņš pamet teritoriju, meklējot jaunu mātīti[5].

Amerikas korsaks ir visēdājs, kas pārtiek labprāt ne tikai no gaļas, bet arī no augļiem, graudiem un kukaiņiem, neatsakās arī no maitas gaļas. Korsaks medī trušus, peles, vāveres, putnus un rāpuļus. Tas vasaras laikā labprāt pārteik no sienāžiem un vabolēm, bet bērnus baro ar lielāko medījumu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]