Prērija ir stepeZiemeļamerikā (Kanādā un ASV). Tā ir liela, reti apdzīvota zemes platība ar zālājiem, parasti vidējos zemes platuma grādos un mēreni kontinentālajā klimata zonā.
Prērijās ir mazāk nokrišņu, tāpēc tur neaug meži, bet ir zālaugu veģetācija. Visvairāk aug dažādas graudzāles, kas var sasniegt 1,5 metru augstumu: bizonzāle, kaviļas, dažādi tauriņziežu dzimtas augi, savvaļas peonijas u.c. Tipiskākie dzīvnieki — kāmji un prērijsuņi, kuri izdod rejošas skaņas, šos grauzējus medī koijoti. Amerikas prērijām raksturīgi ir savvaļas tītari, kas mīt ne tikai prērijās, bet arī mežu zonas dienvidu daļā. Pirms eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikas prērijās bija milzīgi bizonu bari, kuriem bija liela nozīme indiāņu dzīvē — pārtikā izmantoja bizonu gaļu, no kaulem gatavoja ēdamrīkus, no ādām apģērbu un vigvamus. Šos dzīvniekus eiropieši ātri izmedīja, līdz palika daži desmiti šo dzīvnieku.[1]
