Klinšu ērglis

Klinšu ērglis Aquila chrysaetos (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta	Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta	Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae)
Ģints	Ērgļu ģints (Aquila)
Suga	Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)
Izplatība
Sastopams ligzdošanas sezonā   Sastopams ziemošanas sezonā   Sastopams visu gadu kā nometnieks
Klinšu ērglis Vikikrātuvē

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns. Izdala 6 pasugas. Klinšu ērglis ir viens no vislabāk zināmajiem plēsīgajiem putniem, jo tas dzīvo gandrīz visā ziemeļu puslodē. Kādreiz tas bija bieži sastopams putns, bet mūsdienās tas ir izzudis no cilvēku blīvi apdzīvotiem reģioniem. Tomēr tas joprojām ir sastopams Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Āfrikā. Vislielākā klinšu ērgļu populācija mūsdienās ir Kalifornijā Sanfrancisko apkārtnē. Klinšu ērglis ir Albānijas un Meksikas nacionālais putns.

Klinšu ērgļi Latvijā

Latvijā klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, jo šeit tam nav piemērotu ligzdošanas vietu. Tā dabiskās ligzdvietas pamatā ir uz klinšu korēm un klinšu plaisās. Latvijā ligzdo ne vairāk kā 10 pāri klinšu ērgļu. Pēdējos gados Skandināvijā šīs sugas skaits pieaug, līdz ar to arī Latvijā ir gaidāms skaita pieaugums. Latvija ir pēdējā valsts rietumu virzienā, kur klinšu ērgļi ligzdo kokos. Piemēram, Vācijā, Polijā, Čehijā, Francijā un Itālijā tie ligzdo tikai klintīs.

Izskats un īpašības

Jaunajiem ērgļiem uz astes ir balta josla, un to galvai un kaklam trūkst zeltainā spīduma

Klinšu ērgļa ķermeņa lielums var būt ļoti dažāds. Lielākie indivīdi ir vieni no lielākajiem ērgļu ģintī (Aquila). Tā ķermeņa garums variē no 66—90 cm, spārnu plētums ir 1,8—2,34 m, svars 2,5—7 kg. Klinšu ērgļa apspalvojums ir tumši brūns, bet uz galvas un kakla tas kļūst gaišāks, zeltaini brūns, kas saules gaismā atstaro ar metālisku spīdumu. Arī spārnu augšējam apspalvojumam piemīt gaišais zeltainais tonis. Jauno putnu apspalvojums ir līdzīgs pieaugušajiem putniem, bet tiem nav zeltainā spīduma. Jaunajiem putniem uz astes ir balta josla, kas pie katras spalvu maiņas paliek arvien mazāka, līdz izzūd, sasniedzot apmēram 5 gadu vecumu.

No klinšu ērgļa pasugām vismazākā ir Japānas pasuga A. c. japonica, bet Kazahstānas A. c. daphanea ir lielākā. Kā visiem vanagveidīgiem putniem tas ir raksturīgs mātītes ir daudz lielākas par tēviņiem. Mātīte sver par 1/3 vai 1/4 vairāk kā tēviņš.

Uzvedība

Spēcīgais, līkais knābis lieliski tiek galā arī ar liela medījuma sadalīšanu

Klinšu ērgļa mazulis

Klinšu ērgļi veido monogāmus pārus, kas paliek kopā vairākus gadus vai arī uz mūžu. Katram pārim ir sava teritorija, kas var būt 155 kvadrātkilometrus liela. Klinšu ērglis Latvijā ir nometnieks. Kopumā lielākā daļa ir nometnieki, tikai ziemeļu reģionu klinšu ērgļi ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Barība

Klinšu ērglis ir veikls un ātrs lidotājs, ļoti spēcīgs, ar saviem garajiem nagiem tas satver medījumu un strauji paceļ to gaisā. Klinšu ērglis spēj nomedīt trušus, zaķus, murkšķus, zemes vāveres, prēriju suņus, kaķus, caunas, kā arī lielākus dzīvniekus, kā lapsas, kazas un jaunus briedēnus. Ir datēts uzbrukums pat pieaugušai stirnai. Eirāzijas pasugas klinšu ērgļi reizēm uzbrūk vilkiem. Arī Teiču rezervātā klinšu ērgļa ligzdā ir atrasta vilka kāja. Tas medī arī nelielus dzīvniekus, kā dažādus rāpuļus, peles un citus grauzējus. Lielu daļu no medījuma sastāda putni (apmēram 60%), arī lielie putni, kā gulbji, dzērves, rubeņi, kraukļi un kaijas. Nomedīto putnu klinšu ērglis noplūc uzreiz uz vietas, uz ligzdu nesot medījumu bez spalvām. Ja pietrūkst medījuma, klinšu ērglis barojas ar maitas gaļu.

Ligzdošana

Klinšu ērglis ligzdu taisa augstās vietās. Tās var būt gan klintis, augsti koki, gan telefona stabu galos. Vienā teritorijā pāris uzbūvē vairākas ligzdas. Ligzda ir liela, sakrauta bagātīgi no zariem un, ja paredzēta olu dēšanai, tad oderēta ar zāli, pūkām un spalvām. Veca ligzda var būt pat 2 metrus plata un 1 metru augsta. Katru reizi pirms lietošanas, ērgļi ligzdu pielabo un palielina. Latvijā klinšu ērglis pārsvarā ligzdo nomaļās vietās, purvos uz saliņām kāda augsta koka galā. Pāris atgriežas ligzdot vienā un tajā pašā ligzdā vairākus gadus. Ja to iztraucē, tas ligzdu pamet un neatgriežas. Dējumā ir 1—4 olas. Tās ir baltas ar kanēļkrāsas raibumiņiem. Perē abi vecāki, un inkubācijas periods ir 40—45 dienas. Perēšana sākas uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Mazuļi izšķiļas klāti ar baltām pūkām. Parasti izdzīvo 1—2 vecākie mazuļi. Tā kā tie izšķiļas dažas dienas pirms jaunākajiem, tad izaug spēcīgāki un saņem galveno vecāku uzmanību. Tie no ligzdas izlido apmēram pēc 3 mēnešiem. Šī stratēģija, kad tiek dētas olas vairāk nekā vecāki spēj izbarot, attaisnojas, ja kādu iemeslu dēļ pirmie putnēni aiziet bojā drīz pēc izšķilšanās. Vecāki ļoti rūpējas par saviem mazuļiem, un visbiežāk, ja tie izaug līdz izlidošanas vecumam, tie dzīvo daudzus gadus.

Klasifikācija

Klinšu ērgļa saucieni, ierakstīti Skotijā 1969. gada jūlijā

Klinšu ērglim ir 6 pasugas:

• Aquila chrysaetos chrysaetos – nominālpasuga, dzīvo Eirāzijā līdz Sibīrijas rietumdaļai, izņemot Pireneju pussalu;
• Aquila chrysaetos canadensis — Ziemeļamerika;
• Aquila chrysaetos daphanea – Kazahstānas dienvidi, Mandžūrija, Ķīnas dienvidrietumi, Pakistānas ziemeļi, Kašmira, Indijas rietumi;
• Aquila chrysaetos homeyeri – Pireneju pussala, Ziemeļāfrika, Turcija un Irāna;
• Aquila chrysaetos japonica – Japāna un Koreja;
• Aquila chrysaetos kamtschatica – Sibīrijas austrumdaļa, no Altaja līdz Kamčatkai (bieži netiek izdalīta no Ziemeļamerikas pasugas).

Ārējās saites

• Birds: Golden Eagle
• IBC: Golden Eagle (Aquila chrysaetos)Arhivēts 2011. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē.
• Ageing and sexing
• About the eagle Arhivēts 2012. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
• Klinšu ērgļa video (kqed.org)
• Medības ar klinšu ērgli (foto galerija, mongoliaphoto.com)