Amilāze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Amilāze ir enzīms, kas katalīzē cietes hidrolīzi ar cukura veidošanos. Amilāze atrodas cilvēku un dažu citu zīdītāju siekalās, kur tā uzsāk barības vielu šķelšanu. Barība, kas satur daudz cietes un maz cukura, piemēram rīsi un kartupeļi, var būt nedaudz salda, jo amilāze sašķeļ nedaudz cietes cukurā. Aizkuņģa dziedzeris un siekalu dziedzeri izdala tādu amilāzi (alfa amilāzi), kas hidrolizē barības cieti disaharīdos un trisaharīdos, kas turpmāk būs sašķelti ar citiem enzīmiem glikozē, lai uzturēt ķermeni ar enerģiju. Daži augi un baktērijas var arī producēt amilāzi. Diastātiski amilāze bija pirmais enzīms, kas tika izolēts un izpētīts.[1][2][3][4]

Ir trīs amilāzes enzīmu veidi:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Robert Hill & Joseph Needham. The Chemistry of Life: Eight Lectures on the History of Biochemistry (London, England: Cambridge University Press, 1970), page 17
  2. Richard B. Silverman. The Organic Chemistry of Enzyme-catalyzed Reactions 2nd ed. (London, England: Academic Press, 2002), page 1
  3. Jochanan Stenesh. Biochemistry, vol. 2 (New York, New York: Plenum, 1998), page 83
  4. Robert A. Meyers, ed. Molecular Biology and Biotechnology: A Comprehensive Desk Reference (New York, New York: Wiley-VCH, 1995), page 296.