Amore & Vita
| Komandas informācija | |
|---|---|
| UCI kods | AMO |
| Reģistrēta |
 Itālija] (1990–1998).svg){kind=small} Apvienotā Karaliste (1999) Polija (2001–2008) ASV (2009) Ukraina (2010–2016) Albānija (2017–2018) Latvija (2019–2020) Ukraina (2021–) |
| Izveidota | 1989. gadā |
| Disciplīna | šoseja |
| Statuss |
Div. II: 1998–1999 Ne-UCI: 2000 Div. II: 2001–2002 Div. III: 2003–2004 Kontinentālā: 2005– |
| Personāls | |
| Sporta direktors | Kristians Fanīni |
| Komandas nosaukumu vēsture | |
| 1989 1990-1992 1993-1995 1996-1998 1999-2000 2001-2005 2006-2009 2010 2011-2013 2014-2017 2018-2021 2022- |
Polli-Mobiexport Amore & Vita–Fanini Amore & Vita–Galatron Amore & Vita–ForzArcore Amore & Vita–Giubileo 2000-Beretta Amore & Vita–Beretta Amore & Vita–McDonald's Amore & Vita–Conard Amore & Vita Amore & Vita–Selle SMP Amore & Vita–Prodir Amore e Vita Amore e Vita-KIBAG-Obor |
Amore & Vita (UCI kods AMO) ir 1989. gadā dibināta kontinentālā riteņbraukšanas komanda. Šobrīd tā reģistrēta Ukrainā un piedalās UCI Continental Circuits sacensībās.
Komandas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Komandas vēsture sniedzas līdz 1948. gadam, kad Lorenco Fanīni nodibināja amatieru komandu. Komandas vietnē apgalvots, ka šī ir "vecākā profesionālā riteņbraukšanas komanda pasaulē."[1] 1984. gadā komanda kļuva par profesionālu komandu un mainīja nosaukumu uz Fanini-Wührer.[2]
1989. gadā komandai bija audience Vatikānā pie pāvesta Jāņa Pāvila II un komandas vadītājs Ivano Fanīni sportistiem lika valkāt formas ar uzrakstu "Abortiem nē". Pēc tam komandu pārsauca par Amore e Vita (no itāļu valodas: Mīlestība un dzīvība vai Mīlestība dzīvībai).[3]
2009. gadā komandu pārstāvēja Čeds Gerlahs, kurš pēc daudzsološas sportista karjeras sākuma vairākus gadus bija pavadījis kā bezpajumtnieks un no narkotikām atkarīgais.[4]
2019.—2020. gadā komanda bija reģistrēta Latvijā, sastāvā iekļaujot arī sešus Latvijas sportistus.[5]
Dopinga pārkāpumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1999. gada Tour de Suisse Fanīni atlaida Timotiju Džonsu un Masimo Džimondi pēc tam, kad tie neizgāja hematokrita pārbaudes.[6]
2004. gadā Fanīni piedāvāja līgumu Deividam Millaram un Hesusam Mansano pēc tam, kad viņi atzinās dopinga lietošanā.[7]
2011. gadā, kad Vacansoleil komanda atlaida Rikardo Riko par dopinga pārkāpumiem, Fanīni piedāvāja viņam vietu savā komandā, ja viņš nožēlotu savus nodarījumus. Nosacījumi iekļāva arī auskaru, pīrsingu un zobā inkrustētā dimanta izņemšanu.[8] Sadarbība beigās netika noslēgta un Riko pievienojās Meridiana–Kamen komandai.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. septembrī. Skatīts: 2019. gada 19. decembrī.
- ↑ http://caferacertt.weebly.com/uploads/1/0/9/3/10934735/aev_usa_theclub_2016.pdf
- ↑ «Amore & Vita». www.amoreevita.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-23. Skatīts: 2019-01-30.
- ↑ «Chad Gerlach turns down Amore & Vita contract». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-30.
- ↑ «Latvijā reģistrēta UCI kontinentālā riteņbraukšanas komanda Amore & Vita». www.diena.lv. Skatīts: 2019-12-19.
- ↑ «News for June 18, 1999». autobus.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-30.
- ↑ «Italian team offers Millar lifeline». ABC News (en-AU). 2004-07-22. Skatīts: 2019-01-30.
- ↑ «Riccò may return to racing in June with Amore & Vita». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-30.
- ↑ Barry Ryan. «Riccò to sign for Meridian-Kamen». cyclingnews.com (angļu). Skatīts: 2019-12-19.