Amorieši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Amorieši, arī amonieši[1] (ivritā: עַמּוֹן, Ammon) – semītiski runājoša nomadu cilšu grupa, kas 24.—16. gadsimtā p.m.ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs. Pamazām pārgāja uz vietsēžu dzīvesveidu Akadas pakļautībā. Ap 2024. gadu. p.m.ē. kopā ar elamiešiem sagrāva Ūras III dinastijas valsti, bet ap 1894. gadu p.m.ē. ņēma dalību Babilonijas valsts izveidē. 14.—1. gadsimtā p.m.ē. bija izveidojuši Amonas valsti pašreizējās Jordānijas ziemeļdaļā austrumos no Jordānas upes. Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas vietā atradās amoriešu galvaspilsēta Raba jeb Rabatamona.

Apdzīvoja mūsdienu Sīrijas, Jordānijas un Palestīnas zemes līdz XI gs., kad tos pakāpeniski asimilēja senebreji.[2] Daudzas ziņas par viņiem nāk no senebreju svētajiem rakstiem — Vecās Derības. kurā minēts, ka amorieši pielūguši dievu Milkomu un/vai Molohu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]