Jordāna

Vikipēdijas lapa
Jordāna
Valsts karogs: Jordānija  Jordānijā arābu: نهر الأردن
Valsts karogs: Izraēla  Izraēlā ivritā: נהר הירדן
Jordāna (Jordānija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Jordāna (Izraēla)
Jordāna
ieteka
ieteka
Izteka Golānas augstienes, uz Sīrijas un Libānas robežas
33°11′12″N 35°37′09″E / 33.18667°N 35.61917°E / 33.18667; 35.61917
Ieteka Nāves jūrā
31°45′41″N 35°33′30″E / 31.76139°N 35.55833°E / 31.76139; 35.55833Koordinātas: 31°45′41″N 35°33′30″E / 31.76139°N 35.55833°E / 31.76139; 35.55833
Baseina valstis Jordānija, Izraēla, Libāna, Sīrija
Garums 251 km
Iztekas augstums 2814 m
Ietekas augstums -418 m
Kritums 338 m  
Vidējā caurtece 50 m³/s 
Baseina platība 18 300[1] km² 
Galvenās pietekas Jermūka, Zarka
Jordāna Vikikrātuvē

Jordāna (arābu: نهر الأردن, Nahr al-Urdunn, ivritā: נהר הירדן, Nehar haYarden) ir upe Tuvajos Austrumos, kas sākas Golānas augstienēs, tālāk plūst uz dienvidiem, ietek Kinnereta ezerā (Galilejas jūrā), bet pēc tam turpina tecējumu uz dienvidiem līdz ietek Nāves jūrā. Upes garums ir 251 km. Upes augštecē Jordāna lielākoties ir sekla un strauja. Pēc iztecēšanas no Kinnereta tā kļūst plata ar stāviem krastiem. Jordāna ir upe, kuras ietekas augstums ir viszemākais pasaulē (418 metri zem jūras līmeņa).

Jordānas upes izveidotajā ielejā ir maz nokrišņu, tāpēc tai ir liela nozīme lauksaimniecībā. Upes ūdens tiek izmantots lauku apūdeņošanā. Atsevišķas teritorijas upes krastos ir aizsargātas, lai saglabātu dabas daudzveidību.

Kristietībā Jordāna ir ievērojama ar to, ka Jānis Kristītājs šajā upē kristīja Jēzu Kristu. Liela nozīme Jordānai ir arī jūdaismā un islāmā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jordānas izteka atrodas Golānas augstienēs, Hermona kalna dienvidrietumu nogāzē, netālu no Libānas, Izraēlas un Sīrijas robežas. Upe izveidojas saplūstot kopā trim avotiem — Hasbani, Baniasai un Danai.[2] Tālāk tā plūst uz dienvidiem pa Austrumāfrikas lūzumzonu, līdz sasniedz Kinneretu (Galilejas jūru), pa starptautiski atzīto Izraēlas un Sīrijas robežu līdz 1967. gadam. Šajā posmā Jordāna ir strauja un krāčaina. Ja Jordānas iztekas augstums ir 2814 m vjl., tad Kinnereta ezers atrodas zem jūras līmeņa, tas ir, -210 m vjl. Pēc iztecēšanas no Kinnereta Jordāna plūst tālāk uz dienvidiem. Vietā, kur upe sāk plūst pa Jordānijas un Izraēlas robežu, Jordānā ietek kreisā krasta pieteka Jermūka, kas atdala Golānas augstienes no Jordānijas. Pēc tam tā tek pa Jordānijas un Palestīnas autonomijas (Rietumkrasta) robežu. Šajā posmā Jordānas ūdeņus stipri papildina kreisā krasta pieteka Zarka. Jordāna ietek Nāves jūrā, -418 m vjl.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Hydrography and history of River Jordan» (angļu). United Nations University. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. maijā. Skatīts: 2020. gada 8. jūnijā.
  2. Aaron T. Wolf. Hydropolitics along the Jordan River. Tokyo, New York, Paris : United Nations University Press, 1995. ISBN 92-808-0859-105000.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]